Nomākušās debesis, ozolzīles slapjā zālē un miers. Sācies lielais dāvanu projektu laiks. Vakar sarakstīju uz lapas rudens jubilārus un vienkārši jaukus cilvēkus, kuriem vajadzētu sagatavot dāvanas. Tos, kuri jau sen ilgojas pēc kā konkrēta un nemitīgi dod mājienus par savām vēlmēm. Es apzinos, ka esmu līdz mielēm vecmodīga. Un rudens tuvošanās to visu tik pastiprina. Man patīk paštaisītas dāvanas. Apmīļotas un personiskas. Ieguldīts darba nevis naudas pārsvars. Zīdpapīrā ietīti trausli cepumi, kašmira cimdi vēsām dienām, upes pērles un sudrabs auskaros, paštaisītas kartiņas vecmodīgā kārtā sūtītas pa pastu lauku gaviļniekiem. Prognozēju ļoti rosīgu rudeni. |