Filma, kura vienmēr padara manu dienu par notikušu. Brīvdienās atkal noskatījos un smējos un raudāju. Žēl, ka Latvijā tā gandrīz netika pamanīta un maz cilvēku, kuriem varu teikt - atceries to Stīva deju?- un smieties kopā. Un viens no retajiem gadījumiem, kad saundtreks ir tikpat atmiņā paliekošs kā pati filma. Mans mīļuks Deivids Bovijs portugāļu valodā, Sigur Ros filmas finālā, Iggy and the Stooges. Smuki, smuki, smuki.
Par mūziku filmās. Bez šīs ātrumā tik dažās, kur tik pēc mūzikas man visa filma norullē gar acīm. Psycho. Protams- Star Wars un OO7. Tarantīno ar derēs- Pulp Fiction un Jackie Brown. Kubrika 2001: A Space Odyssey. The Graduete ar Simon & Garfunkel mūziku. Droši vien vēl kaut kas, bet negribas domāt.
|
Doktor Aiboļit saka, ka man 2 reiz nedēļā jāēd steiks + bietes + granātāboli. Esot švaka un vispār sevi vairāk jāžēlojot. Kā man ar to steiku tikt galā- nestādos priekšā |
Man patīk mūsu birojs. Un man patīk mani kolēģi. Vismaz tie, kuri dzīvo manā birojā. Nedomāju, ka strādājot kaut kādā bankā vai ministrijā, es varētu atvērt līdz galam visas milzu durvis, uzvilkt suņvilnas zeķes, ieskrieties un sllllllliiiiiiidinaties!!!! No apspriežu telpas, cauri manam kabinetam, mazliet piebremzēt nākamajā, izņemt pagriezienu un tālāk cauri mākslinieku zālei...wiiiiii!!!!!! Un neviens nebrīnās un neapsauc. Tik aizrāda, ka pagriezieni man vēl nav līdz galam izstrādāti un tā es var izvelties visā savā suņvilnaszeķu skaistumā uz Lāčplēša ielas. |