Lauku dzīvesveids mani ir pavilcis uz pilnu klapi. Nepietiek ar to, ka matus sasprauduse copē un lakatu apsējuse ap galvu,caurām dienām cīnos ar lapsenēm, marinēju gurķus un mācu omei gatavot plūmju čatniju. Imkas mammas virtuves remonts patīkami nogurdina. Peldes pēc saulrieta ezerā (mugura gan man saskrāpēta, jo sunim liekas, ka slīkstu un viņš izmisīgi cenšas uzrāpties ūdenī uz muguras, lai vilktu mani krastā) Un tagad esmu bibliotēkā. Sen aizmirsts prieks. Grāmatas , kuras nav jāpērk, lai izlasītu. Un nets. Smalki, smalki,smalki. Lauku dzīve man tiešām sāk iepatikties.