Man patīk viesi. Tādi jauki, ar dārdošiem smiekliem, daudz stāstāmā. Vai arī klusie, kas reizēm raud, un tad jāvāra litriem tējas un jāizrunā mute sausa vai arī jāklusē kopā. Bet vismīļākais un gaidītākais ir mana mamma. Lai godam uzņemtu dārgo viesi, kura ar savu kātbūtni grasījās mani pagodināt agrā svētdienas rītā, bij jāsagatavojas. Celties 7os nav man pa spēkam, tāpēc našķus sāku gatavot jau sestdienas vakarā. Ēdienkarte ilgi nebija jāgudro. Kas gan var būt labāks brokastu ēdiens saldummīlei kā mājās gatavots augļu saldējums. Tā nu metu pāris mēnešus ilgušo pavāra celibātu pie malas un mizoju, griezu, rīvēju , putoju un maisīju. Svētdien tieši 8.45. melna , stipra kafija un augļu krējuma saldējums. Un mamma, kurai rokā krampis, jo 2 stundas autobusā bij izstieptā rokā turējusi ķeizarkroņu lillijas. Jo ziedi trausli un viegli lūzt un man paši mīļākie. |
mājās ieviesies spoks. Parādījās kaut kad brīvdienās. Naktī. Tikko taisos iemigt- staigā pa koridoru. Pirmajā reizē miegs projām, mati gaisā, gaisma ieslēgta. Izstaigāju visu dzīvokli. Klusums. Tiklīdz sāku iemigt- atkal!!! Es esmu trakoti bailīga, bet tad man tik dikti nāca miegs, ka kārtējo uzstājīgo spoka klenderēšanu pavadīju ar spiedzīgiem brēcieniem no sērijas- NU BEIDZ!!! PIETIEK!!! ZB-MAN MIEGS NĀK!!! un pat gaismu nebij spējīga ieslēgt, lai šo aizbaidītu. Tik autopilotā ik pa brīdim spaidīju tv pulti, lai pusmiegā redzētu vēl pāris šausmu gabalus par bērnu slakteri Krievijā un zemnieku nemieriem 20ajos gados kaut kādā guberņā. Tā ar aizmigu ar pulti zem auss. |