Nr. 1. Jēgers. Kā teica kāds mans draudziņš - Tas ir onka, kas dzied kā tante. Koncertā aizvēru acis un centos klausīties vai tā tiešām ir. Nu lab, iespējams.
Abas ar Aņku esam šitā jaunskunga pielūdzējas un iespējams , ka Jēgers arī jaiekļauj sarakstā kopā ar Samsonu Izjumovu, kam sajūsminātās mūsu dzimtas sievietes sūta ziedus. Aņka pēdējā laikā tāda raudulīga palikusi. Vienā brīdī paskatos- a šai asarainas acis. Un tad nu iedomājos kā viņa saļims skaļi šņukstot un man viņa būs jānes uz rokām pa Jāņa baznīcas ailēm un ka panest šito vali es nevarēs un būs jāvelk aiz padusēm un tā. Bet bija skaisti . Patiešām.
Nr.2. Lou Reed. Pustukša zāle. Laikam šovasar publika pārēdusies un krājkasītes sasistas un vairs naudiņas nau. Pats Lou atgādināja flegmātisku bizbizmārīti. Plikšina acis un nesaprot , kā tas varēj gadīties, ka viņš pēkšņi attapies uz šīs skatuves un publika sajūsmā lauž krēslus un jaunkundzes ģībst. Tik dziedāj par to, kas un kā ir un te pēkšņi apkārt 30 cilvēku pavadošais sastāvs un viss ir pa smuko. WTF...? .... niiiiiice . Patiesi un īsti. Bez sēdēšanas uz pagātnes lauriem.
Nr. 3. Hancock. Kā jā svētdienas vakaram pieklājas- nedomāšanas filmas. Pēc filmas man zvanīja Imka un es šim stāstu, ka tā un tā, bij uz šito filmu un ka man pat patika. Un paraudāju, jo kā lai neraud, ka afroamerikāņu dzērājs supervaronis gadu tūkstošiem nevar būt kopā ar savu blondo dievieti. Uz ko Imka- kamoooooon, nevar būt , tas tak bija tik šabloniski un tā. Pašol, es raudāj un man ar to pietiek. Varētu padomāt, ka 30gadīgam tēvainim dzert viskiju un skatīties Bridžitas Džounsas dienasgrāmatu nav šabloniski...hehehe...tik tagad nesit pa seju, mīļum :)