Tā diena ir pienākusi. Kad man jāsāk maksāt mesli Kārtības Dievam. Nesaprotamā virzienā ir nozudis mana Nikona usb. enīvan...sīn mai bebī? Nu , lūdzu, lūdzu, lūdzu...nāc atpakaļ. es apsolos tevi likt tikai fotosomā, kļūt kārtīga un pareiza. Bet tikai tagad nāc atpakaļ.... Mamochke srochno nuzhno zagruzitj fotki |
izrādās , ka histēriska skraidīšana pa visu biroja platību,neskaitāmu atvilktņu izrakņāšana, durvju aizciršana un atkal atvēršana ( a ja nu tomēr), ieskatīšanās pat noliktavā un virtuvē un kliedzieni a lja - blja mudaki, atdodiet manu usb- atmaksājas. Jebšu Kārtības Dievs tiešām noskatījis manu dvēseli un tagad ņirdzīgi smīn. Mans mazais, mīļais, čikučakububucītis atradās , kādam Macam dupsī ieštekerēts...vazājas te visādi un tad brinies vēl, ka usb pazūd. |
nee nu pisec. Stavu biroja pie loga, spakoina pipeju. Leja pa ielu velkas onka- uzreiz i nepateiksi to lji no karnevala, tolji slimniicas. Vesj v belom, ar katlinju galva, britu karoga kaklasaiti un bruna meteliiti. Taa pa smuko, bet divaini. Ierauga mani un prasa, kas taa pa baznicu mums blakus. Saku, ka nezinu- tipa, atshujies. Vinsh man mieriga krievu balstele nolasa tas nosaukuma, lai zinu, kam blakus atrodos. Talak jau seko jautajums vai es viena biroja. Saku ka nee, apaksha vel apsardze un 20 cilvji aizkadraa. lai nedoma ar katlinja terpto pliko galvu iznest durvis un piesmiet mani siena gubaa. Tadi luk divainji valkajas pa manu ielu. Aaa, jaa, uz atvadam vinsh eleganti pacela savu katlinju- nu toch pa smuko. |