tapat vien
Mana māsa saka, ka cilvēks ir vietuļš. Un tā ir viņa būtība. Jau daudzus gadus cenšos viņai pierādīt , ka tā nav jabūt . Vismaz man. Vakar pārdomāju. Bik sajūta kā bomžu kaķim. Ja kāds mani cenšas izvilkt no gultas apakšas - izskrāpēšu acis. Miermīlīga izlīguma gadījums ir kafija, uz kuru šis kaķis parakstās. Cieņas pilna līdzās pastāvēšana ir maksimums, kuru esmu gatava dot. Bet varbūt kādu rītu atradīsi mani blakus uz spilvena. Bet izliksimies, ka tā būs nejaušība.
Current Mood: |
 calm |