Līvu dziesma par "piedod", ir visnoželojamākā dzeja, kas latviešu valodā sacerēta.
Vārds "piedod" skan tikai tad, ja tas var izteikt, un reāli ieguldīt. Citādi, tie ir nožēlojami, ar kāju sperami kranči. Sapisis visu, bet atvainojies, lai iedzertu vēl jautri aliņu.
Līvi nav nožēlojami, kulta grupa, ne man.
"piedod man, vēl reizīti", nedomāju, ka ir paplašināts, advancēts humors, jo pārējais dziesmas teksts pasaka, ka pālis sacerot, ir bijis tieši atspoguļots tekstā. Ar kāju sperams (es nekad nesitu dzīvniekiem vairs) suns.
Līvi man vnm sucks.

p.s. O! Ir bijis patīkami nožēlojamam sunim knapi uzspert, man pa viņa jau tā ķepīgo kažoku. Nekad lai traumētu, tikai kontaktam zolei ar viņa sūdīgo spalvu. Lai smilkst, nesajutis pat uzbraucienu.
Es arī tā vēlāk esmu gribējis, un saņēmis, lai manā zemā punktā, man iesper.

Jūs esat palaiduši garām visas iespējas. Man gandrīz vairs nevar normāli trāpīt

Bāc. Slēdzos ārā altāra krēslā, un pamodies sarosos uz pēdējo dienas smēķi "lai viņi visi iet dirst". Kaut kāda lēta dežurfrāze, bet tik universāla, ka uzskati, ka tas ir arī tev. Arlabunakti

Kamēr es ar jebko lielīšos, tas nozīmēs, ka man tas nepieder (precīzāk, nemāku ar man [ne]piederošo rīkoties).
Es lielos, ka es cenšos augt pāri. Bet lielīšanās, hah, laikam nekad nebeigsies. Es arī nealkstu cilvēku vērtējumu – tikai to, no kuriem atkarīga mana veiksme darbā un sociāli.

p.s. Ak Dievs, Tēja, Tev laikam būtu tik daudz man ko mācīt bijis.
Es vairs nerakstu senajā draivā, ne vairs apceres, bet pateicība.

Redzi, Dievs tā ir iekārtojis, ka Mīlestība ir augstākais likums, ne jau sūda partnermīlestība, kas ir tikai sīks novirziens. Arī pietiekami slikti daudz kam notiekot, mīlestību nevar pazaudēt, bet stipri noslāpēt tomēr var. Par reālu elli tagad nē, kad nav ticams, ka Dievs kaut kur vispār.
Šovakar manī ir snobs, kurš nekopj mīlestību. Ir cilvēku rasējumi. Bija arī telefona saruna. Kāds zābaks, man oficiāli tuvs cilvēks, tikai formāli tuvs, nekad tuvs! Es tevi nemīlu, es tevi atklāju pa baitiem. Nožēlojamas manipulācijas, pirmklasnieku skriptā. Tā arī "lielais bandīts" Gatis reiz atkal nāca "dzert no avota", no manis, kurš vienmēr dod, jo es nekad nevaru atšūt, jo viņam nav ar ko parunāt, bet tovakar es saliku visu ļoti precīzos plauktos, ka viņam plaušas vairs nedarbojās – tās vnk bija kastītē, plauktā. Reāli ķēra elpu, nepasakot "kā tu tā drīksti?! tu pilnīgi maldies! tev ir jāspēlē tā, kā es to gribu!".

Jē, bračkas, man ir 8.0 L motors visā, tikai es neesmu licencēts draiveris, vai ļoti saprātīgs, un zinot, ka man ir, mierā dzīvoju ikdienu