Visu šo laiku runāju ar GPT par mūziķiem. turpinu.
esmu totāli uz mūziku. vai es biju, vai būšu mūziķis dzīvē, šajā nesanāca

/Pink Floyd currently/

skaņas programmu iemācījos, bet tikai, lai glābtu slikti ierakstītu skaņu, un uz amfetamīna intuitīvi sāku saprast skaņas tehniku. ne radīt skaņu.
despite, delīrijā man nāca pilnas dziesmas, es dzirdēju detalizēti, ja spētu tās pierakstīt, būtu one hit wonder.
un mūzikas atmiņa delīrijā. jau rakstīts, es dzirdēju sīkākajās niansēs no smadzenēs saglabātā Cirrus - Boomerang, 5.1 dolby, ka skatījos uz logiem, no kurienes skan. neatšķirami, ka tas tiek translēts no prāta.

es tiešām esmu pelnījis hi-end stereo, kas man ir uz ausīm, un maksā šrota klases mašīnu.
Dievs tā gribēja.

es tikšu apglabāts, jo nevienam nav iespējams pārbaudīt, ko mūzika ar mani dara, kā vispiesaistītākais skaņai, mūzikai pasaulē

Sajaucu, tikai tagad nonācu līdz krēsla laušanai. Martinam Gouram viss ir psc labs.
Kompozīcija Crowly. Var lauzt krēslus bez drogām. Vnk stereo, uz max, nevelk, lai pārlauztu muguru

Es jau teicu, man ir pārāk kluss pastiprinātājs. Nonācu līdz kompozīcijai, pie kuras lauzu darba krēslu. Es mierīgs, bez amphetamīniem, uz drusku alko, krēslu nelaužu. Kā vajag, lai izpiš skaņa, tuvu uz dzirdes zaudēšanas robežas. Kādreiz tas bija Rammstein. Vairs neinteresējos.

Ak Dievs, izpis mani, skaņa. Es tev dodu full control on me.

Ja man būtu miljons, varbūt es pirktu narkotikas, bet pirmo – vnk gramus amfetamīna, un momentā labāko stereosistēmu, highest, ko var dabūt. Tālāk jūs mani redzētu speciālā stereo istabā, nošļākušamies no skaņas.

Kā pāriet uz citu mūziku, kad esi klausījies visu, kas patīk. Neiespējami, no more satifaction. Atradu, noklausies average, kaut ko vidēji izteiksmīgu.

Un tagad, ne youtube, ne spotify, bet mans HDD, ar savāktiem FLAC formātiem, kas totāli sadarbojas ar Hi-end stereo hardware.

Martin Lee Gore, pie kura uz speed es nesen lauzu krēslu naktī, animējot. Es varēju pastrādāt, un vienkārši šūpojos no skaņas, triecos krēslā, un anyway turpināju strādāt.

/Martin Gore - 2015 - MG [FLAC]/

Biju uzaicināts LMA telpās uz Zelta Ābeli, jo viena mana grāmata bija nominēta. Domāju, muļķības, es esmu fake mākslinieks, visi tāpat zina, nekādas balvas nebūs pilnīgi noteikti.
Bet nu labi, aizgāju ar Guntu, pasēdējām. Un tad bija pasākumā pārītis, kuri publiski pateicās viens otram par kopējiem bērniem, nonstopā, viens uz otru un atpakaļ, nu tā, ka vizuāli manās (un droška ne tikai manās) domās kniebās. Vot, nebiju iedzēris. Es nekautrētos piecelties kājās, applaudēt un saukt LMA aulā, lai tagad nodemonstrē, kā tik laimīga bērnu būšana sākās, te, uz aula parketa. Man tur nebūtu ko zaudēt, tikai izraidīšanu no zāles. Es pjans varu jebko, bet par nožēlu biju skaidrā.

Ar Guntu mūsu bērns nav pārpratums. Ir izrādījies Dieva dāvana. Citādi man vispār nebūtu bērnu, ja ne Gunta.

Trolejbusā, metot mugureni pāri plecam, iegāzu indietim. Atvainojos latviski, viņš "viss ok, ok", angliski. Izkāpjot no troley iebraucu līdz puskedai ušakova peļķē, un lecu tālāk, uz sausāku vietu, izbrīnītajam indietim man smejoties saucot "it's ok, I'm fine". Mapats reāli neizdzīvotu, ka ir vēl kādas tautas pasaulē, un normāli cilvēki, bez "mapata cauraudzīšu tautas". Es piesaku sevi kā adekvāts latvietis. Fosīlijās mani atradīs ieplestus žokļus, bez pārtikas tajos, bet ar dāņu austiņu plastmasām un alumīnijiem uz galvaskausa. Viņiem viss viens. 1000 gadu tur šurp, tālā nākotnē. Pieskaitīs vikingiem, ka ir bijušas stereosistēmas.

Braucu mājās no filmas Straume. Gunta bija sagādājusi biļetes visiem. Jāzepam, sev, un puisim, arī man. Atvadoties teicu Guntai un Jāzepam "es jūs mīlu vairāk par visiem manā dzīvē". Despite es dievinu arī viņas puisi, bet ne pats augstākais plauktiņš, kaut satiekoties pieliekam vaigu pie vaiga. Viņš vnk bija jau devies prom, braukt ar riteni.

Ja esi redzējis japāņu animāciju, kādu no Ghibli Studio, piemēram Gariem līdzi, tevi neiespējami pārsteigt animācijā.

Speciāli izmazgāju matus, lai ietu uz kino. Ķermenim nepietika laika. Lai optimāli smird

Neskatoties uz 17 dīleriem, ap kādu no 2000-o sākumu, mēs neilgi pirms gadu mijas attapāmies, ka mums ir visas drogas, bet nav zāles. Kā tā?!
Ar Ievu Biti skrējām, tiešām skrējām, no čukņas uz manu Subaru, noparkotu kvartāliem tālāk. Subaru bija pusizjucis. Lūdzāmies, lai pielec, pilnīgi sasalis, logiem cauri neredz. Pēc ilga, pieleca, vēl drusku jāsilda motors, tā sanāks ātrāk. Un tad pie čigāniem, jo 17 dīleri gadu mijas stundā nestrādā. Fak max speed, neko neredzot cauri aizsalušajiem logiem, bija nojūgusies krāsns/logu pūtējs arī. Čigāni Maskačā strādāja. Paspējām atpakaļ pie draugiem, vēl pirms pusnakts. Ne jau kādam vajadzēja zāli, bet tas izglāba ballīti.

Lai zina goldijas.
Epasts Laurai:
Erasure - Take A Chance On Me
Take a chance on me. Es būšu tev uzticīgs, ja tu dosi akceptu, pagaidām izjucis. Es pat nevaru iedomāties skatīties kur citur. Man vnk vajag tevi.

Gejs, please, un es gejiem patīku, ļoti, tikai mani neinteresē.

Cik tālu vēl tev mani ceļos jāieliec. Vnk atteikties no alko vispār. Nu tad neko. Aizmirsti.
Esmu ar mieru, un daru ļoti kontrolētu alko, bet tas nav vispār nē

Anyway, tu nepārspēsi Findlay - Stoned and Alone

Mūsu sīkajā ģimenītē mamma mēdza runāt ņaņ-ņaņ balsī. Kad reizēm viņa runāja normāli, tā bija zemāka balss.
Es teicu tēvam "man patīk, kad mamma runā normāli"
""o, tev patīk sievietes balss!". ne jau peles, dumji leļļu teātri, kā to var nosaukt.

Balss ir nākamais, aiz matiem. Mums ar Kristīni nebija nekas zināms par otru, pirms satikāmies. Viņa feisbukā radīja priekšstatu, un tad pirmajā, vienīgajā deitingā sazvanījāmies, jo apmaldījāmies, abi braucot ar velo. Tik augsta balss. Viņa ir mūziķe panku bandās. Es drusku sabijos, bet satiekoties, runājot, ļoti ok. Nelikās pārspīlēti, bija ļoti patīkami, tikai telefonā pārsteidzoši.

Vēl jūzere F, spiedz kā pele, kad ar Iokasti, apšņaukušies ametamīnu, izlaidušies Grīziņkalna nogāzes zālē, telefoniski aicinājām pievienoties klātienē. Nenotika. Nu tādai meitenei kā F, būtu jābūt zemākai balsij. Domāju, ka dzīvē viss ar F ir kārtībā. Telefons un neredzēt seju ir problēma.

Es esmu audiofīls galu galā. Laurai ar balsi viss ir kārtībā. Ir sievietes balss. Nav zema, nav augsta, ir sievietes balss. Dzied, galu galā, un ir muzikāli profesionāli izglītota, mācīja manam bērnam mūzikas teoriju, kamēr viņš vēl bija mūzikas skolā. Viņas tētis ir mūziķis Siguldas ietvaros. Laura ir vijolniece, izspisa hārdkōt učene, ka viņa nekad vairs negrib pieskarties instrumentiem. Padomju laiki

Emma Ruth Rundle - Full session | Highway Holidays TV

Es domāju arī par tevi.
Šonakt biju ar kādu cibiņu, vai kādu no LMA, viss viens, jau rakstīju.
Mani mīļi pieņēma, apgulāmies blakus, nekāda sex, tikai mīļums

Ja es zinātu mūziku.
Ir tāds kaķīšu ritms – gurni uz vienu pusi, otru.
Tāds ir Findlay, dziesmā End of the World, tāds ir HIM, Gone With a Sin.
Tas ir actually mīlas, lielas mīlas kniebiens.

Mēs šūpojamies augšā, lejā, pa labi, pa kreisi. Mīlēšanās ritms, absolūti

Šonakt bija sapnis. Pagājušās divas naktis skaisti sapņi, jo skaidrā.
Šonakt, kādā neziņā apgūlos ar kādu kultūras kuci, apskauties puskaili. Meitene no akadēmijas vai cibas – es uztveru vienādi. Es viņai patiku, un domāju, ka patīku irl. Tikai tā nebija kāda noteikta.
Sašuvos, jo jutu, ka smirdu pēc sviedriem. Teicu, es nedomāju, ka šovakar būs jāizģērbjās.

Vēl bija Gunta. Mans gals pieskārās viņas kūsai, mums tupot kailiem. Jutos ļoti neērti, jo viņai ir puisis, un dzīvē/nomodā ārprātīgi greizsirdīgs. Tas gan bija briesmīgi, ko tagad lai viņš domā, kaut es sapnī domāju tikai to, kā bija pirms desmitgadēm.

I got a premium phone (good samsung). I will take it to the kitchen, to cook, and listen to the music.
By the way, I need to pee. I will do it on my way to kitchen.

I used to said, even if I sweat, I never smell. Now it's not actual. I smell sour, strongly now, and I like it. I hadn't wash myself for two weeks or so. I like my smell, like a Hitler did, who liked his smell of his farts.

/Kavinsky - Nightcall (Drive Original Movie Soundtrack) (Official Audio)/

Priekš meitenēm es esmu Drive, vienmēr nomazgājies, ikdienā. Es tā dievinu, ka nekādu sev ievilkšanas nāsīs savu stafu, kas man patīk. Man patīk, kā sakāpinu, līdz smird dievišķi.

Pakašķēties par (ne ar) ctulhu.
Moby, kuram ctulhu nevarētu pat čības pienest, jo viņš palūgtu viņu (ctulhu) iet prom, ir vegāns, pilnīgs dzīvnieku aizstāvis.
Šeit scr no Moby DJ anti-party/after party ambient mix.



Karš. Es ēdu vistu, un normāli uztveru cilvēkus, kas ēd arī zīdītājus. No draugiem tikai Gunta ir vēl krutāka – neēd arī vistu, visi pārēji nahui rij kas pagadās. Nesaprast, ka "cauraudzītis" (atsauce uz mapatu) ir so so late. Mēs nedzīvojam gadu tūkstošus sen.
Juliāna par manu asins grupu teica "wow, tu neesi vairs mednieks, tev ir next gen asins grupa". Pasmaidīju iepriecināts. Tā es jūtos.
Tāpēc trampi putini šleseri, ir so so late, mirst, saķēruši ķirzaku zobos. Tādus viņus arī atradīs fosīlijās.

Btw, honeybee ir interesanta. Jāpēta stingri ilgāk, pirms izdarīt secinājumus. Ctulhu ir binārs – cirvja metāla "galva" un koka rokturis

Sestdiena.
Tā es, "drusku" jaunāks, gribēju nosaukt savu bērnu, ja būs meitiņa. Gunta jau laicīgi sev vārīja smadzenes, jo laikam pieļāva, ka neatkāpšos. Palikām uz Kačs (Kaķis – latgaliešu val.), kā otro vārdu, jo puika.
Sestdienas ir otrās labākās pēc, man individuāli, ceturtdienām, jo visa nedēļas šņaga norimusies, un nākamā ir vēl viena diena, ko atpūsties pa ^tīro^. Ja ne es pats piedzimtu ceturtdienā, un ceturtdienās man vienmēr vislabāk veicas, es balsoju par sestdienu, kā labāko nedēļas dienu.
Patika arī Whigfield - Saturday Night (Official Video), vēl stingri senākos gados. Meitenes ar bizi/ēm ir mans ultrafetišs (šajā video Whigfield ir ar bizēm), ja regulārais ir vienkārši mati. Tobrīd dzīvoju UK, un kempa disko traki lecu pie tās dziesmas, ganjau sestdienā.

Pārlēju pusmazo saturu karafē, un vēroju aizbāznīti. Čem ņe buttplug? Pietam stikla, kā kāds te cibā kādam rekomendēja.

Geimings ir tiešām hārdkōrs. Vislaik bija mierīgas pastaigas, pasnaiperēt, bet tagad paņēmu tough misijas un mani močī nost, ka nu tikai. Vislaik respawn, resursi izsīkst. Izgāju uz brīdi ārā, cibā, zem zilākām debesīm, atpūsties

Wow, divas zosis! Ideja ir nitroglicerīns. Reāli twisted vērpiens. Appreciate!

Bet ok, man pietiek muldēt, jāiet hārdkōr geimingā.

Freelance privilēģija ir pārkārtot kalendāra dienas, kā vien ienāk prātā.
Šodien ir totāls "nekāds darbs, nekāda redzējuma, nekāda prieka darīt". Nostrādāju apaļas 15 minūtes.

Tad jau Borderlands 2, skriet, šaut zombijbandītus un skagus. Kādreiz es tomēr spēlēju arī spraigākas spēles.

p.s. Viegli iedzēru, un wc stāvot pie poda, sekundēs izdomāju elegantu risinājumu vienam no diviem darbiņiem, bet darīt tad jau rītdien.

Nekas jauns. Esmu tā sakacinājies, tā gribu kaņepīti. Ja būtu navda, gan jau sameklētu.
Tikai nope, gaidīšanas svētki, mēnešiem, un tad arī nav droši, vai viss sanāks. Kā es novērtēšu. Kā pirmajā reizē, pirms 10 gadiem audzējot..

Man paredzētās sēkliņas ir izsūtītas no LND. Es gaidu. Pēctam gaidīšu 3,5 mēnešus. Viss ir gaidīšana.
Es diemžēl neatslābstu. Stingri senāk man ballītē ir teikuši, tu izskaties, ka tu vislaik kaut ko gaidi (nu, laikam, ka neatslābstu). Es nezinu, es tā nejūtos, bet laikam tiešām gaidu, un tā nav meitene.