Beta
17 Septembris 2018 @ 17:54
laif laif laif  
Есть у меня своя волна и на своей волне,
Меня где-то поджидает успех.

Боже, как хотел я увидеть свет!
И как посчитал бы нужным жить, мечтал.
И вот однажды, как обычно, я летал во сне,
И вдруг увидел солнце и тогда себе сказал:
Я выбираю - жить в кайф!

Все, кто меня помнят, знают, я не был таким,
А значит и у вас получится!
 
 
garastāvoklis: satisfied
klausos: makc korzh
 
 
Beta
14 Septembris 2018 @ 10:01
 
Все, что хотим происходит не сразу,
а когда приходит, уже не прикольно
 
 
klausos: max korzh
 
 
Beta
22 Augusts 2018 @ 15:24
slapjais sapnis  
ja ļoti ļoti pasapņo
tad gribētos šādi

Nepāla 2018
Taizeme 2019

un tad vēl gribās savu dzīvokli beidzot. vajag kaut kā tam sakrāt, bet pašlaik makā ir -406 eur 'n'countin
 
 
Beta
11 Augusts 2018 @ 16:45
 
What if I told you 10 years from now your life would be exactly the same. Doubt you'd be happy. So why are you afraid of change?
 
 
Beta
06 Augusts 2018 @ 22:13
 
noone gets anywhere important in one go.
we have to forgive ourselves the horrors of our first drafts.
 
 
Beta
03 Augusts 2018 @ 13:15
 
iesaisti mani savā dzīvē, vārds uzvārds. vai atbrīvo no tās.
pa vidu nav ceļa
 
 
Beta
11 Jūlijs 2018 @ 13:59
nav melots arī  
es uzrakstīju, ka pēdējā laikā man ļoti labi sanāk rīsus izvārīt
 
 
Beta
10 Jūlijs 2018 @ 15:58
 
ja nosvētu manu mīlas karmu, es ieberztos pamatīgos mīnusos
pēc visa pāri nodarītā es gan jau esmu pelnījusi iemīlēties kādā, kurš bezvēsts pazūd jūrā vai kāzu naktī pārguļ ar manu tuvāko draudzeni
vai nomirst, atstāj mani ar trīs bērniem un kredītu un savu garīgi slimo māti
forši piemēri, zinu
 
 
Beta
03 Jūlijs 2018 @ 19:19
Ricky Gervais  
We are on a rock travelling around 1 of 100 billion stars. Our species is 1 of over half a billion that have ever existed. Our chances of being born are about 1 in 400 trillion. You're not special, but you are fucking lucky. Enjoy your amazing life. You'll never exist again.
 
 
Beta
03 Jūlijs 2018 @ 13:50
 
manā dzīvē ir poļu periods
 
 
Beta
19 Jūnijs 2018 @ 18:26
Nancy monologue WORK  
I got what the world would call a normal, boring job.
I wake up in the morning, get dressed, drive myself to work, put on a name tag, take my brain out of my skull, and place it in a drawer.
I spend the next nine hours smiling at people, pretending to be interested in their happiness, tolerating the company of my co-workers, staring at the clock.
At the end of the day, I take my name tag off, open the drawer, reach for my brain, plop it back inside, walk to the employee parking lot, drive myself home.
And it's really, really, really boring.
It looks like I'm gonna be doing it for a long, long time.
 
 
Beta
19 Jūnijs 2018 @ 16:32
Andy's BLAH speach  
Life is just blah, blah, blah . You hope for blah , and sometimes you find it, but mostly it's blah. And waiting for blah. And hoping you were right about the blahs you made. And then, just when you think you've got the whole blah damn thing figured out, and you're surrounded by the ones you blah, death shows up. And blah, blah, blah.
 
 
Beta
08 Jūnijs 2018 @ 17:26
 
EUREKA! apskaidrība! gribu braukt ar moci!
 
 
Beta
03 Jūnijs 2018 @ 18:19
For we are dying meat  
For we are dying meat,
we're meat and we're unspecial, and noone remembers us and we're utterly alone.
There's no plan, there's nothing but randomness and chaos, and entropy and slow, certain decomposition of everything you are and everyone you've ever loved into their tiny, friendless little components.
 
 
Beta
16 Maijs 2018 @ 09:09
 
strādāt vēl sākusi neesmu, jo esmu aizņemta kliedzot uz datora VISI IR IDIOTI
 
 
Beta
29 Decembris 2017 @ 17:59
i ll do anything. once  
otrreiz - tas jau ir neprāts
 
 
Beta
19 Decembris 2017 @ 13:40
 
un ja pat mākoņus Tev patīk sakārtot rindās,
cik tālu Tu ietu, lai viss būtu kā filmās?

/alise sedola
 
 
klausos: alise sedola - rindas
 
 
Beta
08 Decembris 2017 @ 16:29
 
šis Tevi iznīcinās
ja šis Tevi neiznīcinās, nākamais Tevi iznīcinās
ja nākamais Tevi neiznīcinās, to iespēja darīt būs tam,
kas nāks pēc tā.
bet Tevi iznīcinās
 
 
klausos: they move on tracks of never ending li
 
 
Beta
04 Decembris 2017 @ 14:09
 
es pilnībā saprotu, cik idilliska bija ādamam un ievas dzīve paradīzē, tikai vienīgi divatā
citi sagādā galvassāpes, viedokļus un šaubas

un vēl nekas pat nav sācies
 
 
klausos: ceļojums - ieva akurātere
 
 
Beta
29 Novembris 2017 @ 13:44
 
nemīli mani dubultā
nemīli mani pa pusīti
 
 
Beta
23 Novembris 2017 @ 12:29
 
Atceros, kā iepazināmies. Kā runājām ko ļoti virspusēju, dažreiz sasmaidījāmies un viss. Prātā nav palicis, ka Tu man iepatikies, šķiet, ka par to neaizdomājos. Vispār, par Tevi domāt sāku tikai, kad apciemoji mani darbā. Ļoti taktisks gājiens, jo sajutos īpaša. Neilgi pēc tam jau sēdējām manā gultā, skatījāmies filmu (pat neatceros, ko toreiz izvēlējāmies skatīties) un vēl neilgāk pēc tam, kad visu nakti biji pavadījis guļot manā gultā, mēs beidzot bučojāmies. Neatceros, vai bija labi, bet man patika. Bučojāmies daudz, to atceros. Atceros arī nenormālo mulsumu, itkā darītu visu pirmoreiz. Laikam tāpēc, ka Tev viss bija jauns un maz pieredzēts. Pirmos mēnešus pārāk neatceros, bet spilgti iespiedusies atmiņā pirmā reize, kad šķīrāmies uz ilgāku laiku - kad braucu uz praksi, laikam 3 nedēļām. Biju ļoti ļoti samīlējusies, ļoti ļoti ilgojos. Tava seja bija man uz fona attēla un katra īsziņa bija svētlaime.
Arī vasaru neatceros. Bija Jāņi, jā, bija mana vārdadiena laukos, tad es devos uz festivālu, uz Horvātiju. Es biju uzticīga, ilgojos, rakstīju. Biju laimīga, jā, arī, bet galvenais - jutos mīlēta un bija mierīgi.
Septembrī, Tu nezināsi, bet man bija lūzumpunkts. Es kādu noskūpstīju, protams, reibumā un roķenē, bet tas notika. Tas mani ļoti mulsināja, bet es sev piedevu. Tomēr jau tobrīd attiecības purgājās. Strīdi, piekasīšanās, rutīna. 18.novembris, jaunais gads, viss paskrēja un kaitināja. Strīdi kļuva ar vien skarbāki, daudz asaras, pārmetumi. Un protams - no manas puses tas viss, tās dusmas un pārmetumi. Vēl tagad, kad iedomājos par mūsu laiku kopā pēc rozā briļļu perioda, jūtu savu neizskaidrojamo niknumu pret Tevi. Es neredzēju atpakaļ ceļu, risinājumu savai uzvedībai. Tu biji pārāk Tu un es biju pārāk es, un tas nederēja. Jaunais darbs un jauni cilvēki dzīvē, pa virsu bakalaura darbam un pavasarim, rezultējās nopietnās pārdomās, nedomāšanā un attiecības izvēlējos pārtraukt pēc vairāk kā gada. Pēc Tavas mammas vēža mēnešiem, pēc iepazītām ģimenēm, pēc nākotnes plāniem.
Es zinu, ka nenožēloju, ka izšķīrāmies, ar to man vajadzētu sākt. Bet man ir žēl, ka tā, žēl to reižu dēļ, kad bijām draugi, žēl to joku dēļ, kas mums bija, žēl to nepiepildīto plānu dēļ, žēl Tavas ģimenes sieviešu dēļ, jo viņām ļoti patika redzēt Tevi laimīgu. Manis pašas dēļ žēl man tomēr nav, jo vēl tagad citu risinājumu tam nespētu rast. Tas tāpēc, ka svēti ticu - mēs neesam viens otram tie cilvēki, ar ko kopā būt un kopīgi attīstīties. Mēs bijām labs mierinājums viens otram uz to brīdi, kad bijām kopā, bet es sev nepiedotu, ja nemeklētu ko vairāk par mierinājumu.

Nezinu, vai šis stāsts būtu jāiekļauj manā grāmatā. Varbūt, ka tas lasītājam no malas ir bezgala garlaicīgs.