|
Mar. 11th, 2014|03:52 pm |
Interesanti, kā mums, lielākajai daļai klātesošo, otro reizi mūžā sanāk būt klāt vai vismaz ļoti tuvu tam, kā vēsture strauji maina savu kursu*. Pirmā reize bija Krievijas Padomju impērijas gals, tagad - tās atdzimšana jaunā veidolā. Kaut gan šo atdzimšanu kādu brīdi jau varēja gaidīt, pieredzēt to ir stipri nepatīkami. Un, ja šī atdzimšana netiks ierobežota** šobrīd, tad faktiski ir tikai laika jautājums par to, kad Putlera "zaļie cilvēciņi" tā vai citādi parādīsies arī šeit. Un tas ir egoistiski sūdīgi: mesties ar dakšām pret tanku negribas, dzīvot emigrācijā arī ne, bet okupācijā - ne tik. Baigi negribas šķirties no esošās jaukās, mietpilsoniskās dzīvītes.
* - bija arī 9/11, taču tas, ciniski sakot, bija tālu; protams, amerikāņiem būs citāds viedoklis
** - pat man ir liela vēlme sašust par to, cik lēna ir Rietumu reakcija, taču arī tepat uz vietas balsis, kas grib apturēt uzturēšanās atļauju tirgošanu, iesaldēt banku kontus un ierobežot importu-ekspertu, ir paklusas; nokāpt no naudas adatas nav viegli |
|