|
Aug. 30th, 2013|09:58 pm |
Iespējamo ASV un/vai NATO iejaukšanos Sīrijas konfliktā var vērtēt dažādi*, taču imho diemžēl neapšaubāmi ir tas, ka, lai arī kurš uzvarētu, Sīriju sagaida sektantiska asinspirts, ja vien nenotiks totāli nospiedoša (ar lieliem sauszemes okupācijas spēkiem) iejaukšanās no ārpuses, kas ir ļoti, ļoti mazticami. Un, pat ja šāda iejaukšanās notiktu, Irākas pieredze liecina, ka panākt tās humānos mērķus sabiedrībā, kurā ir būtiskas sektantiskas pretrunas, kuras turklāt veicina spēcīgi ārējās ietekmes aģenti, ir nereāli ar tiem spēkiem un līdzekļiem, kurus šobrīd ir gatavi veltīt Rietumi.
* - Man liekas, ka ASV šajā un ne tikai šajā gadījumā mēģina turpināt kaut kādu modificētu tradicionālās britu "spēka līdzsvara" politikas - iejaukties par labu vājākajam - versiju, taču izskatās, ka bez laikus aiziet daļas, kas rada lielas problēmas un pagaidām diezgan apšaubāmus ieguvumus. Lai gan, kas zina - iespējams, ka Tuvajos Austrumos iet vaļā jauna "Lielā Spēle", šoreiz ar mērķi vai nu pieradināt, vai neļaut valstiskā līmenī iesakņoties radikālajam islamam, kurš, ņemot vērā savu radikālo dabu un krietnas daļas islama valstu nabadzību, man kaut kā baigi atgādina nacistus un Veimāras republiku. |
|