|
Mar. 12th, 2013|09:41 am |
Palasoties dažus Čavesam veltītus palagus, rodas iespaids, ka viņa sociālekonomisko politiku var reducēt uz nebūt ne jauno jautājumu par to, kā labāk rīkoties ar strauju peļņas no dabas resursu eksporta pieaugumu. Var atstāt privātās rokās un cerēt, ka peļņa atgriezīsies ekonomikā caur investīcijām citās jomām un vietējo preču/pakalpojumu pirkšanā, vienlaikus attīstot ne-resursu nozares, nevis tiks izvesta tiešā veidā vai caur preču/pakalpojumu importu; var nacionalizēt un izmantot sociālajām un valsts atbalsta programmām un cerēt, ka tas nesīs to pašu ne-resursu sektoru attīstību.
Un atbildes ir balstītas atbildētāja ticībā, nevis objektīvajā realitātē. |
|