Dabūju atsauksmes.
Tagad tā, ka nesaprotu - smieties vai raudāt. Bet tā laikam jābūt.

Nepatīk būt tik ļoti sevī, ka nevaru redzēt, kāda esmu no malas.

(Reply to this) (Thread)

ai, es riktīgi novērtēju jau to, ka tu saņēmies un aizsūtīji viņai
man tas šķiet kaut kas neiespējams.

tikai nepārstāj
paskaties no malas, jā, restartējies un turpini.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja tā padomā, es nekad neesmu dzirdējusi, ka vēl kāds bez manis kādreiz teiktu, ka, ja ir bail kaut ko darīt, jānospļaujas, jā-nedomā un vienkārši jādara

bet tā ir jādara
un es to arī izdarīju

šķiet, no vienas puses tā ļoti patīkami piebremzē to visu, uz kurieni skrien pasaule, un liek padomāt. to sirdi ievirzīt kaut kādā gultnē, nevis vienkārši laist vaļā, lai skrien, kur pagadās



aih, paldies. tas bišķiņ iedvesmina nenolaist rokas
uzmeistarot jaunu spoguli, caur kuru skatīties uz sevi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(šeit es runāju par lietām, kuras gribas darīt, bet ir bail. ne par tām, kuras negribas un no kurām bail. jo, lai saņemtos un spertu soli tukšā gaisā, tas ir jāgrib tomēr)

(Reply to this) (Parent)