| |
[Sep. 4th, 2010|02:10 pm] |
paliek tik grūti kopā
bet atsevišķi nevar
izmisumā dzen tā nesaprašana
ko iesākt
negribas pārsteigties, jo pārliecinātības par atpakaļceļu nav
vārdi "es tevi mīlu" un "viss būs labi" nav spējīgi izlauzties no manām lūpām
manas dvēseles paceļamie tilti (ak, Markess) ir ieklammējušies
cik gan sīkumi ir sāpīgi un lieli
ja tie ir tādi sirdssīkumi
šķiet, ka man nekad nav bijuši nierakmeņi, tie visu laiku ir bijuši sirdsakmeņi (ak, Vigul), kas velk uz leju un darbojas kā enkuri
krīt telpā bez skaņas, neskarot lietas
tikai atstājot milzīgus robus
vai iztriecot gravu starp mums
cik ātri un nemanāmi labais var pārvērsties nepanesamajā |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/169812/9397) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) elpa |
|---|
| Date: | September 4th, 2010 - 03:04 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Es gāju uz Rakstnieku savienības jauno rakstnieku apmācības kursiem tajā laikā, kad arī Viguls gāja. Jā. Un viņam tagad ir grāmata.
Man tagad ir kūka cepeškrāsnī.
Jā, man nepatīk šādi brīži. Man nepatīk šādi.
Kaspars taisīja viņam tās grāmatas dizainiņu. Un šodien Kaspara māsa "Sestdienā" atzina viņu par talantīgu. Ir jau arī.
dzejolis par sirdsakmeņiem ir man vismīļākais -
"es vēl nezināju par akmeņiem, ko nēsājam zem ribām,
kā tie ieplaisā, aizcērtot durvis,
par sīkajiem nieciņiem, kas paliek atmiņā.
sirdsakmeņi.smagi krīt telpā, neskarot lietas."
"ja mūs saudzē laiks, mēs paši sevi darām kroplus,
līdz balta nāvīte atnāk - ne nopļauj, bet noplūc."
un šis periods ir grūtākais, kāds man bijis
nezinu, ko iesākt, ko teikt
un grūtākais - nav jau kam pateikt | |
