Jā, tas būtu lieliski.
Jo kaut kādas bijušas lietas, well, ir bijušas. Un izdzēst nevar.

Ko es tev vēl gribēju pateikt/pasūdzēties - kopdzīvē, ja cilvēku satiec diendinā, visskumjākais ir tas, ka aizmirsti, kā viņš smaržo, kā smaržo viņa elpa. T.i., ne aizmirsti (jo ik pa laikam par to smaržu domā, sapņo, ilgojies pēc tās), bet nejūti. Jo deguns, maita, pieradis.

Vakar man bija pāris stundas brīva laika, gribēju tevi uz tēju uzaicināt (nu, tas bija no kādiem pus5iem līdz 6iem), bet iedomājos, ka tev laikam tas telefons tur. Jā. So sad.
Bet biju jaukā kafejnīcā, kurā lieliski pabūt vienam/vienai - Amelie, pie Līvu laukuma. Viss dārgs, bet pagalam jauki. (var lasīt tur esošās grāmatas, žurnālus un atsauksmju grāmatu, kura nedaudz ir arī apmeklētāju dienasgrāmata)