Sūrreālisms

Izvirzu hipotēzi: visādiem akadēmiķiem, manuprāt, pēc savu dižgrādu iegūšanas būtu par obligātu nosacījumu jāuzliek atestācija par īsā kursa Latviešu valodā un Literatūrā (domrakstīšanā, spējā izteikties lakoniski) apgūšanu, citādi šī akadēmiskā vide degradē šo beidzēju spēju izteikties - jo, autoraprāt, retajam uz šīs Zemes dzīvojošajam indivīdam, kam piemīt kaut niecīga estētiskā izjūta, caur kuras prizmu vien iespējams veidot kaut cik atbalstāmu pasaules redzējumu, ir patīkami skatīties uz sveša cilvēka atstāta ejakulāta paraudziņu uz puspierakstīta A4 papīra/tā atveidojuma ekrānā (11, Arial), sastāvošu no autoram šķietami krietni akadēmiskāk sapista teikuma kā šis (nepārspīlējot), kuru vēl kādam pēc tam ir ne tikai jāuztver un jāsagremo, bet arī jāiztulko un jāvienkāršo, jo to pašu vēstījumu, lietojot to pašu terminoloģiju, taču var pasniegt arī neizvijot roku un mēli trejdeviņas reizes cauri dažādām savārstītām teikuma struktūrām pilnām dirsām; rezultātā arī uztvert būs vieglāk, jo vēstījuma izlobīšanai taču nevajadzēs veikt nejēdzīgu semantisko interpretāciju ar masīvas gramatikas rokasgrāmatas palīdzību; vēstījuma, kas beigās un visbiežāk(!) izrādās absurdi vienkāršs: huļi neraksti normāli, bļa!?

Cilvēciņi laikam aizmirst par to, ka pašiem tās sēklas saturs pēc tam ir jāpasniedz cilvēkiem, nevis onānistiem savā nozarē, kas dižās skolās ir tikpat trenēti, dresēti un pakļauti liet tikpat bezjēdzīgu un bezjēdzīgi strukturētu ūdeni, jo - reasons.

:)