Nile - Black Seeds Of Vengeance (2000)
May. 30th, 2006 | 01:43
No: : disfigurator
1. Invocation of The Gate of Aat-Ankh-Es-En-Amenti
2. Black Seeds Of Vengeance
3. Defiling The Gates Of Ishtar
4. The Black Flame
5. Libation Unto the Shades Who Lurk in the Shadows of the Temple of Anhur
6. Masturbating the War God
7. Multitude Of Foes
8. Chapter For Transforming Into a Snake
9. Nas Akhu Khan She En Asbiu
10. To Dream of Ur
11. The Nameless City of the Accursed
12. Khetti Satha Shemsu
Žanrs: Death Metal
Gads: 2000
----------------------------------------
Ko lai vēl jaunu Jums pavēsta par manu mīļāko desas grupu? Ja nu veinīgi to, ka bagātīgajos neta gaļas resursos rokoties guvu apstiprinājumu kādai senai infai. Tam, ka pateicoties Nile ambīcijām ASV ir atdzimis Death Metal, un tam atkal ir pievērsta uzmanība. Tā teikt - Nile = desas cēlāji no pamestības un aizmirstības zārka. Jo viņi rada ko jaunu un retu, nebijušu. Tas ir veco, labo desu grūž kopā ar episkiem materiāliem no Senās Ēģiptes. Nedaudz piešpricē klāt koru mērci doomīgu rifu pavadījumā, nomainot un samaisot to kopā ar hiperblastu tieši doomīgajās vietās un jebkur citur. Kāds tur vietām varētu saklausīt Grindu. Bet nepiekrītu tam - Nile tukšu nemaļ. Nile maļ episku desu.
Šis ir grupas otrais lielais albums, kurš tika gaidīts atplestām rokām, jo censoņas bija ieinteresējuši vienveidīgās desas nogurdinātos true nāviniekus ar savu pirmo pilno disku - Amongst the Catacombs of Nephren-Ka. Tā nu ieinteresētie gaidīja, un pēc divu gadu hiper intensīva darba pie sarežģītajiem rifiem, tehnikas, dziesmu uzbūves, albuma noskaņas, Nile laida klajā savu jauno gardumu.
Atskaņojot albumu mēs uzreiz tiekam rauti iekšā Senajā Ēģiptē. Pirmais mūs sagaida episks intro skaņdarbs, kurš savu paveicot, t.i. novelkot mūs Aat-Ankh-es-en-Amenti vārtu priekšā sekmīgi nodod klausītāju kārtīgam pērienam par Ra nepazīšanu, un tai sekojošo saules dieva atriebību.
Pēc šā pēriena seko ne mazāk jaudīgs, ātrs, dažādības ritmā un skaņās pilns skaņdarbs. Ar līdz tirpām novedošu episku nobeigumu.
Pēriens ir saņemts. Laiks nolīst malā un vaidēt. To mums palīdz darīt The Black Flames skaņas. Lēnie rifi, vokāli, noskaņa šeit ir daudz. Drīz šo visu nomaina dziesmas otrajā daļā sekojošā brutalitāte, un nekāda vaidēšana malā nesanāk. Nāk bargais. Bet bargo nomierina beigās esošie lēnie rifi.
Pēc šādas albuma pirmo 4 dziesmu sekvences mums ausīs tiek pludināts biezs, patīkams veidojums. Skanošā akustiskā giča tiek spēlēta studijas pagraba telpā, kura cirsta akmens klintī. Tādējādi panākot šeit dzirdamās Karl Sanders gičas sarunu skaņas Ēģiptes stilā ar akmeņiem. Beigās pilnībai pievienojas ritualizētas skaņas zems vokāls, kuru par growlu man nekādi negribas saukt. Viens no skaņdarbiem, kurš parāda Karl Sanders talantu, jo tieši viņš ir vainojams grupas ēģiptiksajā ievirzē. Viss grupā sastopamais Ēģiptikais ir viņa nopelns. Šis skaņdarbs (arī citi instrumentāli episkie) daļēji norāda uz Sandersa solo diskā Saurian Meditation esošo būtību un skanējumu. Bet te nav runa par to.
Pēc sulīgās un siltās zaptes mūs sagaida brutāls izrāviens no kapenes. Dziesma, kura neatšķiras no citām, bet tomēr - tik īpaša. Atšķirības nodrošina lirikas un mūziķu talants neiebraukt muzikālā garlaicībā. Tiek stampāts, tiek brists, bet netiek aizmirsts tajā visā iecept stāstu melodijas pavadījumā. Mainīgi tempi, radoši, nestāv uz vietas. Jā, tie ir Nile. Arī šajā dziesmā neiztiekam bez episkās potes, kura piešķir neaprakstāmu garšu. Savu odziņu.
Aiz brutālās kara dieva masturbēšanas mūs sagaida kārtējais brutāls darbiņš ar episku piešprici un interesantiem rifiem. Nenoliedzami - Nile tik tālu tur nosprausto laktiņu paredzētajā augstumā.
Seko hiper ātrs un ļauns pēriens, kurš liek aizdomāties par Nile talantu. Pat improvizācijas ir ieturētas Senās Ēģiptes noskaņās. Intersanti.
Mmm, gardums zem nosaukuma Nas Akhu Khan she en Asbiu. Lirikās pilnībā ēģiptiešu valodā - muzikāli pilnīgi graujošs un plosošs. Tāds, kurš rada masīvu metāla sienu, kura apdrukāta ar hieroglifiem, un kura neapturami nāk... Pat šajā gaļas mašīnā ielikts episkums. Bet viss salikts kopā tik plūstoši, ka atšķirību nejūt. Nav spraugu. Gluži kā piramīdu uzbūve. Sevišķi man tīk piedziedājumu partijas. Cepuri nost - matus pa gaisu, hehe.
Pērienu nomaina episka ņamma, kura iesniedzas 10. minūtē. Viens no skaistākajiem un mīļākajiem Nile darbiem. Avangards. Vārdos neizteikt - jādzird. Īsumā - sapņains gabals, kā jau liecina nosaukums. Izjusti lēni rifi, kuri iesniedzas doomā tiek mainīti un variēti ar hiperblastu un ātriem rifiem. Ņamm.
Seko rituālisks dziedājums nākamajā skaņdarbā. To pavada autentiski instrumenti un elpas skaņas. Arī šeit jāsaka "Ņamm".
Pēdējais albuma artifakts - Khetti Satha Shemsu. Korisks niknums, tekstuāls niknums, atmosfērisks niknums. Niknums bez gičām. Niknums, kurš parauj sev līdz. Neliels dziedājums pienesot upuri mirušo, slikto dvēseļu nomaitātājam - čūskas atveida dievam Khetti un arī citiem aizkapa kārtībniekiem - Satha un Shemsu. Izsmeļošs gardums. Tumsa.
Jā, Nile ir un paliek Nile. Viņu talants šajā diskā spoguļojas izteikti spoži. Un sākot ar šo disku grupa iekļauj pamatīgu grāmatiņu, kurā ir infa par dziesmu būtību, to pamatu. Protams, arī lirikas.
Nostrādāts perfekti gardi. No skaņas līdz CD apdarei. Viennozīmīga vērtība! Būtu neapskaužami tizli nožēlot šādu pirkumu, hehe.
----------------------------------------
Lirikas: http://www.darklyrics.com/lyrics/nile/b
Oficiālā WEB lapa: www.nile-catacombs.net/
Studija: http://www.relapse.com/artist/artist.as