Diapozitīvs - Post a comment

(es te ne tikai par metālu) Zini, kas man nogalina 99% mūziku? Pār-producēta skaņa albjos- simts leijeroti ģitāru .wavi, kas degradē basģitāras funckiju, tāpēc tā kopējā grupas spektrogrammā pārvācas augšējos vidos, lai vispār būtu dzirdama (think "prophecy" bass sound). Bungas, kas rakstītas ar trigeriem, jo bundzinieks un skaņu inženieris parasti nav pieredzējuši rakstīt "telpu", jo 90% ierakstu notiek mazās, smirdīgās telpās, un viss ir digitāls - telpa simulēta. Es vienkārši automātiski izsmelts, ja dzirdu šāda veida vaibu un noskaņu sevišķi jau post-post-loudness wars.

Es vēlos imperfektus ierakstus, kas elpo, jo viens miljons x ierakstīts instruments neapēd visu frekvenču spektru. Tas pats koncepts - ieraksti pie kompīša, kur džeki skatās ekrānā un 1 spēlē giču/basu/triggerus - man liekas gay as fuck. Tur nav nekā momumentāla, jo tas ir simtais teiks. Absolūti bez dvēseles un gara.

Es esmu dzīves laikā piedalījies kādos padsmit albumu ierakstos - puse no tiem albumiem ir sūds, neskatoties, ka es tur spēlēju. Jo mēs savu spēlēt neprašanu kompensējām ar studijas trikiem, beigās no pilnīgi wonky skanoša sūda ar visu digital piemiksēšanu un studijinženiera perfekti sagraizītiem teikiem, lai katrs sitiens ir ar milisekundes precizitāti.

Lūk, tas nogalina mūziku - precizitāte līdz milisekundei.