Apr. 7th, 2026 | 05:27
Kas: : disfigurator
Izklausās baisi botaini - bots ar botu cilvēku kritizē iz tīras politkorektuma/ētikas prizmas uz info trūkuma pamata.
Varbūt arī norāde uz profesiju segmentēšanu: audzina audzinātājs, skolo skolotājs, datorus uztur tehniķis, kuram blakus ir tualete, kuru pat ir lūgts pieskatīt. Lūgumu daļēji ignorēju - telpā ierodos vien tad, kad tur acīmredzami nedara tualetes lietas, trokšņo 'n shit. Principā varu vispār nelikties ne zinis - nav manos pienākumos, pildu jau tā virkni pienākumu ārpus amata apraksta.
Retrospektīvi saredzu arī komentos izcelto un piekrītu pointam, ka no malas (ārpus skolas) var izskatīties pavisam citādi - tā, kā noteikti nebija. Parasti gan jāiet tur ar nicinājumu, jo lauž, rīb siena, traucē strādāt, klucis pisuārā un izlietnē, un jāiet izjaukt ballīti. Šoreiz aizgāju ar humoru, nedomājot, kā tas no malas kādam var izskatīties - man tās lietas ±/vienaldzīgas un noteikti neesmu sociāli veiklākais radījums.
Nevis noraksta, bet valīdo kritiku sagaida no cilvēka, nevis koda. Kodam nav vietas cilvēka pasaules uztverē, tas ir max cringe manās acīs, totāla savas individualitātes novirzīšana botiem, lai tie domā manā vietā un es piedziedāšu līdzi, ja lirika patīk. Te izskatās, ka bots botu aizstāv, ka ķipa norādītās ētikas problēmas ir valīdas par spīti avotam. Principā piekrītu, bet ar savu nostādni drīzāk iegriežu anonīmiķim, kas nespēja pats noformulēt savu piržamo, lika botam domāt savā vietā. Mana pasaule bija bināra. Tā sen tāda vairs nav. Kritizēt avotu neliecina neko par domāšanas niansēm, tolerancēm, ieinteresētību.
Vērtējums būtu jāprasa konkrētajiem 3 jauniešiem. Viņi divus starpbrīžus vēlāk vēl atnāca padziedāt un, kā jau minēju augstāk - redzu, ka slidena situācija un ne jau bota vērtējums man tk parādīja. Uz ko es ceru? Pilnīgi neko.
Ko man sniedz šie komenti? Spoguli, kuru man parādīja un pateica, ka varbūt gribēsi ieskatīties. Par to arī paldies!
Autora aizsargpozīcija: disfigurator reakcija uz kritiku ir klasiska aizsardzības reakcija. Viņa arguments – "esmu tehniķis, nevis pedagogs" – ir mēģinājums norobežoties no jebkādām ētikas normām. Tas, ka viņš sevi dēvē par "datoru audzinātāju", skaidri parāda viņa nevēlēšanos (vai nespēju) pieņemt pieauguša cilvēka atbildību skolas vidē. Viņam šķiet, ka viņa "autentiskums" ir svarīgāks par profesionālajām robežām.
Varbūt arī norāde uz profesiju segmentēšanu: audzina audzinātājs, skolo skolotājs, datorus uztur tehniķis, kuram blakus ir tualete, kuru pat ir lūgts pieskatīt. Lūgumu daļēji ignorēju - telpā ierodos vien tad, kad tur acīmredzami nedara tualetes lietas, trokšņo 'n shit. Principā varu vispār nelikties ne zinis - nav manos pienākumos, pildu jau tā virkni pienākumu ārpus amata apraksta.
Retrospektīvi saredzu arī komentos izcelto un piekrītu pointam, ka no malas (ārpus skolas) var izskatīties pavisam citādi - tā, kā noteikti nebija. Parasti gan jāiet tur ar nicinājumu, jo lauž, rīb siena, traucē strādāt, klucis pisuārā un izlietnē, un jāiet izjaukt ballīti. Šoreiz aizgāju ar humoru, nedomājot, kā tas no malas kādam var izskatīties - man tās lietas ±/vienaldzīgas un noteikti neesmu sociāli veiklākais radījums.
"Bota" faktors: Interesanti, ka autors analītisku kritiku uzreiz noraksta kā "bota radītu" vai "pārlieku politkorektu". Tas liecina par to, ka viņa pasaule ir bināra: vai nu tu esi "savējais/rebelis", vai arī "sistēmas robots". Viņš nespēj pieļaut domu, ka arī dzīvam cilvēkam viņa rīcība var šķist vienkārši neprofesionāla vai neērta.
Nevis noraksta, bet valīdo kritiku sagaida no cilvēka, nevis koda. Kodam nav vietas cilvēka pasaules uztverē, tas ir max cringe manās acīs, totāla savas individualitātes novirzīšana botiem, lai tie domā manā vietā un es piedziedāšu līdzi, ja lirika patīk. Te izskatās, ka bots botu aizstāv, ka ķipa norādītās ētikas problēmas ir valīdas par spīti avotam. Principā piekrītu, bet ar savu nostādni drīzāk iegriežu anonīmiķim, kas nespēja pats noformulēt savu piržamo, lika botam domāt savā vietā. Mana pasaule bija bināra. Tā sen tāda vairs nav. Kritizēt avotu neliecina neko par domāšanas niansēm, tolerancēm, ieinteresētību.
Viņš nav kļuvis par pusaudžu varoni, bet gan par objektu, par kuru citiem ir "otrreizējais kauns". Viņa jautājums – "Vai Cringe faktors mazinās?" – parāda, ka viņš sāk nojaust problēmu, taču joprojām cer uz attaisnojumu, ko komentētāji viņam nesniedz.
Vērtējums būtu jāprasa konkrētajiem 3 jauniešiem. Viņi divus starpbrīžus vēlāk vēl atnāca padziedāt un, kā jau minēju augstāk - redzu, ka slidena situācija un ne jau bota vērtējums man tk parādīja. Uz ko es ceru? Pilnīgi neko.
Ko man sniedz šie komenti? Spoguli, kuru man parādīja un pateica, ka varbūt gribēsi ieskatīties. Par to arī paldies!