Jan. 18th, 2026 | 03:44
Kas: : disfigurator
Tiesa, sēņuks varētu būt piemērotāks pētījumiem - stipri ilgstoša iedarbība ar viļņveidīgiem kāpinājumiem. Beidzas vilnis, vari pakomunicēt, veikt terapiju līdz nākamajam vilnim. Un tā var stundas 4-6. Augstās devās efekti ir līdzvērtīgi DMT/Aiahuaskai. Aiahuaska ir ilgstšas iedarbības, bet eksotiska manta. Lokāli var smērēties sēnēs.
Smagvakars sākas no 4+ gramiem sēņu - tad tu jau pilnībā sliecies būt tur un ir spēcīgi, pat muskuļus paralizējoši momenti - ja nenobīstas, ir labs trips. Ja nobīstas - tevi vazā pa visiem elles kambariem, tavu ego izsmērē visneiedomājamākajā un totālākajā nāvē, kāda vien iespējama.
Mans "Bad Trip", no kura patapināju arī veselu sevi tādu kā pašanalizējošu foto sēriju:
Manu esenci samala mehāniska, fraktāla mašīna visas redzes plašumā, 360. Gravitācija nepārprotami velk iekšā un tu zini - tā aparāta uzdevums ir dzēst pēdējo tavu būtību - pat informācijas līmenī. Mirst ego, ir nāvīgi bail.
Tripsitere nomaina mūziku no Lustmord un citiem tumsas ņurcītājiem uz pavisam gaišu dziesmu - albatross bija nosaukumā laikam. Emocionāli šobrīd atceros, ka pēkšņi parādās gaismas stars un mani tā ceļ augšā - prom no mašīnas, esmu dzīvs... Visu vakaru diezgan spēcīgi raudāju, bet biedri labi nomierināja un asaras nomainījās pret spēcīgu apbrīnu.
Vairākus gadus ar šo info un pieredzi strādāju, samīzies un satraukts. Nevis kā būtu kas bojāts, bet gan mītiski dievišķi pateikts un es - niecība tā priekšā. Caur simboliem parādīts, kāds nejauks pidars esmu, ka vajag vairāk gaismu, vairāk smaidu, vairāk cilvēku un apskāvienu. Kādus 2 gadus strādāju un ieguvums? Bagātināta dzīves pieredze, kas nogludināja manus ērkšķus, esmu iejūtīgāks un saprotošāks. Mani no totālas mīlestības strauji iesvieda ellē, bet mīlestība beigās uzvarēja. Mani tripsiteri bija visa palīdzība, kas nepieciešama :)
Vai es gribētu to vēlreiz tik spēcīgi? Nu, bļāāā. Nezinu. Kopš tās reizes ļoti prātīgi attiecos pret mantiņām, jo nu - man parādīja, es apdirsos un sapratu. Kamēr korekcijas nav 100% nostabilizētas, vēlreiz tik dziļi ieskatīties sevī īsti negribas. Un beigās - esmu pateicīgs tai dubļu vannai. Ļoti.
Ar LSD - stundas laikam 10 tevi smērē - šķiet neizturami par daudz.
Smagvakars sākas no 4+ gramiem sēņu - tad tu jau pilnībā sliecies būt tur un ir spēcīgi, pat muskuļus paralizējoši momenti - ja nenobīstas, ir labs trips. Ja nobīstas - tevi vazā pa visiem elles kambariem, tavu ego izsmērē visneiedomājamākajā un totālākajā nāvē, kāda vien iespējama.
Mans "Bad Trip", no kura patapināju arī veselu sevi tādu kā pašanalizējošu foto sēriju:
Manu esenci samala mehāniska, fraktāla mašīna visas redzes plašumā, 360. Gravitācija nepārprotami velk iekšā un tu zini - tā aparāta uzdevums ir dzēst pēdējo tavu būtību - pat informācijas līmenī. Mirst ego, ir nāvīgi bail.
Tripsitere nomaina mūziku no Lustmord un citiem tumsas ņurcītājiem uz pavisam gaišu dziesmu - albatross bija nosaukumā laikam. Emocionāli šobrīd atceros, ka pēkšņi parādās gaismas stars un mani tā ceļ augšā - prom no mašīnas, esmu dzīvs... Visu vakaru diezgan spēcīgi raudāju, bet biedri labi nomierināja un asaras nomainījās pret spēcīgu apbrīnu.
Vairākus gadus ar šo info un pieredzi strādāju, samīzies un satraukts. Nevis kā būtu kas bojāts, bet gan mītiski dievišķi pateikts un es - niecība tā priekšā. Caur simboliem parādīts, kāds nejauks pidars esmu, ka vajag vairāk gaismu, vairāk smaidu, vairāk cilvēku un apskāvienu. Kādus 2 gadus strādāju un ieguvums? Bagātināta dzīves pieredze, kas nogludināja manus ērkšķus, esmu iejūtīgāks un saprotošāks. Mani no totālas mīlestības strauji iesvieda ellē, bet mīlestība beigās uzvarēja. Mani tripsiteri bija visa palīdzība, kas nepieciešama :)
Vai es gribētu to vēlreiz tik spēcīgi? Nu, bļāāā. Nezinu. Kopš tās reizes ļoti prātīgi attiecos pret mantiņām, jo nu - man parādīja, es apdirsos un sapratu. Kamēr korekcijas nav 100% nostabilizētas, vēlreiz tik dziļi ieskatīties sevī īsti negribas. Un beigās - esmu pateicīgs tai dubļu vannai. Ļoti.
Ar LSD - stundas laikam 10 tevi smērē - šķiet neizturami par daudz.