115 kvadrātmetru watafaka
Oct. 13th, 2011 | 05:18
No: : disfigurator
Ap šo pavasari es ar savu dārgo sievieti meklējām mitekli - vien sev pašiem. Tā teikt, jāatbrīvojas no komunālajām "ērtībām". Skatījām sludinājumus, apskatījām vairākas ēkas un dzīvokļus tajās. Apstājāmies pie viena. Divstāvu koka ēka centrā. 115 kvadrātmetri par 1Ls kvadrātmetrā. Sasodīti lēti! Negribēju doties iekšā nemaz. Niķojos, ka pārāk liela platība mums diviem un bija jau Ebals un Zaebals mani apsēdis, meklējot dzīvošanas platību, kas atstāja negatīvu apjausmu dvēseles rajonā. Lai nu kā, apskatījāmies dzīvoklīti.
Remonts taisīts ar ofisa domu prātā. Kad telpas 2 gadus nav ņemtas kā ofiss, tās mazliet pielāgotas dzīvošanai. 115 kvadrātmetri 6 telpās!!! Dažās istabās tizlas salātzaļa toņa sienas, radiatoru nav, iekārtie griesti ar dienasgaismas lampām gan ir. Papretīgi. Koridorā bija ginekoloģiskais krēsls! Apskatījām dzīvokli un uzreiz jau radās atziņa: jāņem! Māklerei uz joku teicu, ka ņemsim, ja atstās mums krēslu. Taču joka nopietnība netika uztverta. Pēc apskates devāmies prom un jau tad savai dāmai piekodināju krieviski runājošajai māklerei norādīt, ka mēs ņemam. Un jā, uzreiz pateicām un paņēmām. Ja nebūtu rīkojušies uzreiz, platību paņemtu tie, kas nāca jau mums pretim augšā pa kāpnēm! Tad nu mazliet vēlāk mēs bijām jau jaunajā miteklī. 9. dzīvoklī. Te nu sākās likstas.
- ievākšanās laikā strādnieki, kas laboja karstā ūdens problēmu (kas raksturojama ar to, ka HVZkur pazūd ūdens no boilera - bez maza joka tek nepiesātināmā dirsā), atļāvās nospert manus mūzikas un oriģinālos videospēļu diskus ~150Ls vērtībā + mobilo tālruni. Lai nu kā, atguvu vērtības. Notikums gan liek pacelt uzaci vai divas par zaglēnu intelektu. Uzacis paceļas par 1 iedomāto vērtību;
- saņemot pirmo rēķinu, izrādījās, ka cena bija bez PVN un uzkopšanas/sanitārajām izmaksām, kuras gan tiek slinki realizētas dzīvē. Reāli tie ir ~190Ls/mēnesī. Taču, ņemot vērā platību, iebilst kaunos. Taču uzaču pacēlums +1;
- elektroinstalāciju vilkuši puišeļi. Gaismas slēdži maksimāli neērtās vietās, kontakti it kā daudz, taču bez LAN štekera (kuram vajadzēja būt, ja jau kā ofisu gribēja nodot). Ha, kur ta LAN štekeri, ja māja pat nav pievienota tīklam. Pie citām sienām pat 3 rozetes, pie pretējām nevienas - WTF? Un, ja iesprausts boileris, ūdens tā smuki sāk dot pa nagiem. The Hell? Uzacis + 4, sāk pietrūkt pieres.
- sanitārais mezgls uz potenciālo virtuvi jāvelk pašiem. Nu, neko, izdarījām.
- nāca apkures sezona. Koka ēka. Plānas koka sienas. Tām raksturīga nenoturība pret temperatūras svārstībām aiz loga. It kā jau to varēja visnotaļ pamatīgi novērst, siltinot sienas, piemēram, vai ne?! Bet nē, skuju. Aiz reģipša gaudo vecāsmātes tukšā peža. Ne miņas un ne ziņas no akmens vates vai kāda cita siltinātāja. Turklāt oriģinālā telpām tualetē bija lodziņš. Tam priekšā tagad ir reģipsis, kas apšūts ar dušas kabīnes flīzēm. Bet mani nepamet sajūta, ka lodziņš nav ticis hermētiski noslēgts, jo aiz reģipša ir diezgan neslikta vilkme. Un flīzes, kuras ir priekšā lodziņam, pa reģipša šuvi ir saplaisājušas šo divu tukšo, neapkurināto gadu laikā. Bez maza joka jāārda nost siena un jāsiltina, vai arī jāpūš kā citādi aiz tām kādas siltumizolējošās putas. Ok, nav siltumizolācijas. Skaidrs. Dauņi, bet ko nu padarīsi. Ofisiem laikam "nevajag" siltumu iekštelpās?! Telpās vismaz ir divas podiņu krāsnis. Viena smuki pieejama - kurtuves puse tagadējā mūsu virtuvē, bet mūrītis guļamistabā, kurai tas būs ļoti nepieciešams ziemā - divas ārējās sienas - mājas stūris. Otra krāsns ir dzīvojamajā istabā. Kurtuves puse brīva - priecē dzīvojamo istabu. Otra puse? Tās nav. Aizšūta ar reģipsi, jo tur, citēju, "esot bijušas šausmas". Vismaz māklere toreiz apgalvoja, ka krāsnis ir iztīrītas un skurstenis tāpat.
Protams, ka tie izrādījās komercmāni. Dzīvojamās istabas krāsni dabūjām tīrīt un mūrīti arbrīvot no reģipša murgiem. Atklājās, ka idioti bija nojaukuši mūrīša dekoratīvo dzegu, lai varētu savā iedomātajā izkārtojumā piemaukt profilus reģipsim!!! Pie velna, varēja tak 10cm nostāk un nekas nebūtu jājauc! Bet nē, mūrīti jāpahujārī šiem bija. Mūrītis pats arī sasvēries. Pizas mūrītis. Skumji mazliet. Taču, kad iztīrīto krāsni iekūrām, tā iesila daudz ātrāk par otro, labo krāsni. Un kā jau podiņu krāsnis, siltumu tur diennakti vai divas! Apkures jautājums vismaz ir atrisināts. Lokāli. Jāiztīra vēl tikai otrā ēkas pusē esošā krāsns un tad jau abas sils aptuveni vienādi. Un jā, krāsns apkures individualitāte un mīļums, veselīgums, bija viens no papildus iemesliem, kāpēc ņēmām šo mitekli. Lai nu kā, uzacis sen jau pametušas pieri un karikatūriski levitē.
Vienīgi tagad vēl jādomā par kurināmo. Jāpiesilda ~350 kubikmetri. Ar ko labāk? Bērza/Apses malku vai Bērza/Apses skaidu briketēm? Malka būtu vajadzīga kādi 6 steri. Brikešu gabarītos - kādas 3-4 paletes jeb tonnas. Malka deg mīļāk, trūīgāk un ar momentānāku siltuma atdevi. Un vienkārši, "pareizāk". Bet nav šķūnīša, kur to glabāt. Siena, pie kuras tie reiz bijuši, ir plika. To dekorē atkritumu konteineri un noparkotās mašīnas. Malka te nu slieca atkrist. Vēl jau varētu no veikaliem pirkt malku, safasētu iekš 40 vai 50l maisiem. Tad darba istabā varētu eleganti sakraut kārtīgu šādas skaisti organizētas malkas kalnu. Taču brikešu analogs aizņemtu krietni mazāk vietas. Turklāt man riebjas kā deg briketes - ar slinku liesmu un briketes ātri vien izjūk, piediršot krāsni ar skaidām, kuras visu laiku jākustina, lai tās degtu ar liesmu, nevis bezjēgā gruzdētu. Varbūt jāpamēģina tie fasētās malkas piedāvājumi?
Lai izkurinātu dzīvojamās istabas krāsni, vajag apmēram 1,2 skaidu brikešu paciņu. Jebšu 10,2kg bērza brikešu. Tad krāsns ir apmēram karsta. Otra krāsns rij vairāk. Kādu pusotru maisiņu. Jāiztīra no sodrējiem, tad rīs mazāk. Tātad, ja maisiņš par latu, tad nokurinam vienā piegājienā ~3 brikešu iepakojumus ~3Ls vērtībā. Iegūstot neglītas liesmas dāvāto tīkamo siltumu. Bet tie malkas maisi maksā ar apmēram 3Ls par 40-50l. Un no viena maisa man šķiet, ka krāsnis var izkurināt labāk. Sanāk, ka malciņa = win. Turklāt malka deg ar skaistu, sprakšķošu un varenu uguns spēli, kuru pavada kārtīga rūkšana, nevis slima kaķēna šļupsti, kurus izdveš briketes, tām sadaloties kā pļutkai.
Tā, lūk. Sēžu un domāju. Fonā skan http://goodwood.lv/ web lapas skaņa. No turienes arī jāpaprovē kāds maišelis. Piegāde un sakraušana jau esot cenā. Tad lai stiepj uz otro stāvu : D
Šķiet, ka jāspiež uz malku, nevis briketēm. Tās labākas ir ekonomiskajām krāsnīm, kur svarīga ir viemērīga kurināmā izdegšana ilgā laika posmā. Podiņu krāsnis prasa kārtīgu vīrieša pieeju. Prasa METAL! Sēra vītolu, osi, ozolu, bērzu un apsi - pagaļu formā! Un ja vajag ~6kubus malkas un vienu kubu veido kādi 25 40l malkas maisiņi, nepieciešami ir kādi 100-150 maisiņi uz apkures sezonu. Cenai jāsvārstās ap to pašu brikešu cenu - kādiem 300Ls uz visu apkures gadu (ieskaitot ziemu, pavasari, drēgno rudeni un kādu aukstāku vasaras mēnesi). Ja šķiet dārgi, tad padomājiet par to, kādas izmaksas būtu mēnesī, kurinot šos 115 kvadrātus ar garlaicīgo, paverdzinošo, neveselīgo centrālo apkuri, kura te ir, te nav.... Gadā sanāktu ap, hmm, 600Ls?
Podiņu krāsnis + malka! Metal.
Un jā, cik esam novērojuši, būsim vienīgie mājas iemītnieki, kuri kurinās ar malku, nevis elektriskajiem konvekcijas radiatoriem vai apsildāmo grīdu, gāzi vai citu huiņu. Beigu galā krāsnis jau stāv visos dzīvokļos turpat uz vietas. Kāpēc tad neizmantot šo mūrnieku svētību? Kāpēc pisties ar alternatīvu meklēšanu, kas tik un tā būs dārgākas par malkas apkuri? Vai cilvēki ir palikuši jau tik slinki, ka par baigo neērtību uzskata krāsns kurināšanu un malkas sagādi? Vai arī visi ir baigie ceļotāji bez draugiem, kas baidās atstāt telpas ziemā neapkurinātas, pakļaujot sanitāro mezglu sasalšanas riskam?
Man gan šķiet, ka cilvēce ir zaudējusi apziņu par to, kāda vērtība ir dzīva kontrolēta uguns, tās radītais siltums, ventilācija un atmosfēra. To aiztāj ar bezpersoniskām instalācijām. Lai jau. Kas ta man. Mums divas krāsniņas un divi kaķīši ^^
Remonts taisīts ar ofisa domu prātā. Kad telpas 2 gadus nav ņemtas kā ofiss, tās mazliet pielāgotas dzīvošanai. 115 kvadrātmetri 6 telpās!!! Dažās istabās tizlas salātzaļa toņa sienas, radiatoru nav, iekārtie griesti ar dienasgaismas lampām gan ir. Papretīgi. Koridorā bija ginekoloģiskais krēsls! Apskatījām dzīvokli un uzreiz jau radās atziņa: jāņem! Māklerei uz joku teicu, ka ņemsim, ja atstās mums krēslu. Taču joka nopietnība netika uztverta. Pēc apskates devāmies prom un jau tad savai dāmai piekodināju krieviski runājošajai māklerei norādīt, ka mēs ņemam. Un jā, uzreiz pateicām un paņēmām. Ja nebūtu rīkojušies uzreiz, platību paņemtu tie, kas nāca jau mums pretim augšā pa kāpnēm! Tad nu mazliet vēlāk mēs bijām jau jaunajā miteklī. 9. dzīvoklī. Te nu sākās likstas.
- ievākšanās laikā strādnieki, kas laboja karstā ūdens problēmu (kas raksturojama ar to, ka HVZkur pazūd ūdens no boilera - bez maza joka tek nepiesātināmā dirsā), atļāvās nospert manus mūzikas un oriģinālos videospēļu diskus ~150Ls vērtībā + mobilo tālruni. Lai nu kā, atguvu vērtības. Notikums gan liek pacelt uzaci vai divas par zaglēnu intelektu. Uzacis paceļas par 1 iedomāto vērtību;
- saņemot pirmo rēķinu, izrādījās, ka cena bija bez PVN un uzkopšanas/sanitārajām izmaksām, kuras gan tiek slinki realizētas dzīvē. Reāli tie ir ~190Ls/mēnesī. Taču, ņemot vērā platību, iebilst kaunos. Taču uzaču pacēlums +1;
- elektroinstalāciju vilkuši puišeļi. Gaismas slēdži maksimāli neērtās vietās, kontakti it kā daudz, taču bez LAN štekera (kuram vajadzēja būt, ja jau kā ofisu gribēja nodot). Ha, kur ta LAN štekeri, ja māja pat nav pievienota tīklam. Pie citām sienām pat 3 rozetes, pie pretējām nevienas - WTF? Un, ja iesprausts boileris, ūdens tā smuki sāk dot pa nagiem. The Hell? Uzacis + 4, sāk pietrūkt pieres.
- sanitārais mezgls uz potenciālo virtuvi jāvelk pašiem. Nu, neko, izdarījām.
- nāca apkures sezona. Koka ēka. Plānas koka sienas. Tām raksturīga nenoturība pret temperatūras svārstībām aiz loga. It kā jau to varēja visnotaļ pamatīgi novērst, siltinot sienas, piemēram, vai ne?! Bet nē, skuju. Aiz reģipša gaudo vecāsmātes tukšā peža. Ne miņas un ne ziņas no akmens vates vai kāda cita siltinātāja. Turklāt oriģinālā telpām tualetē bija lodziņš. Tam priekšā tagad ir reģipsis, kas apšūts ar dušas kabīnes flīzēm. Bet mani nepamet sajūta, ka lodziņš nav ticis hermētiski noslēgts, jo aiz reģipša ir diezgan neslikta vilkme. Un flīzes, kuras ir priekšā lodziņam, pa reģipša šuvi ir saplaisājušas šo divu tukšo, neapkurināto gadu laikā. Bez maza joka jāārda nost siena un jāsiltina, vai arī jāpūš kā citādi aiz tām kādas siltumizolējošās putas. Ok, nav siltumizolācijas. Skaidrs. Dauņi, bet ko nu padarīsi. Ofisiem laikam "nevajag" siltumu iekštelpās?! Telpās vismaz ir divas podiņu krāsnis. Viena smuki pieejama - kurtuves puse tagadējā mūsu virtuvē, bet mūrītis guļamistabā, kurai tas būs ļoti nepieciešams ziemā - divas ārējās sienas - mājas stūris. Otra krāsns ir dzīvojamajā istabā. Kurtuves puse brīva - priecē dzīvojamo istabu. Otra puse? Tās nav. Aizšūta ar reģipsi, jo tur, citēju, "esot bijušas šausmas". Vismaz māklere toreiz apgalvoja, ka krāsnis ir iztīrītas un skurstenis tāpat.
Protams, ka tie izrādījās komercmāni. Dzīvojamās istabas krāsni dabūjām tīrīt un mūrīti arbrīvot no reģipša murgiem. Atklājās, ka idioti bija nojaukuši mūrīša dekoratīvo dzegu, lai varētu savā iedomātajā izkārtojumā piemaukt profilus reģipsim!!! Pie velna, varēja tak 10cm nostāk un nekas nebūtu jājauc! Bet nē, mūrīti jāpahujārī šiem bija. Mūrītis pats arī sasvēries. Pizas mūrītis. Skumji mazliet. Taču, kad iztīrīto krāsni iekūrām, tā iesila daudz ātrāk par otro, labo krāsni. Un kā jau podiņu krāsnis, siltumu tur diennakti vai divas! Apkures jautājums vismaz ir atrisināts. Lokāli. Jāiztīra vēl tikai otrā ēkas pusē esošā krāsns un tad jau abas sils aptuveni vienādi. Un jā, krāsns apkures individualitāte un mīļums, veselīgums, bija viens no papildus iemesliem, kāpēc ņēmām šo mitekli. Lai nu kā, uzacis sen jau pametušas pieri un karikatūriski levitē.
Vienīgi tagad vēl jādomā par kurināmo. Jāpiesilda ~350 kubikmetri. Ar ko labāk? Bērza/Apses malku vai Bērza/Apses skaidu briketēm? Malka būtu vajadzīga kādi 6 steri. Brikešu gabarītos - kādas 3-4 paletes jeb tonnas. Malka deg mīļāk, trūīgāk un ar momentānāku siltuma atdevi. Un vienkārši, "pareizāk". Bet nav šķūnīša, kur to glabāt. Siena, pie kuras tie reiz bijuši, ir plika. To dekorē atkritumu konteineri un noparkotās mašīnas. Malka te nu slieca atkrist. Vēl jau varētu no veikaliem pirkt malku, safasētu iekš 40 vai 50l maisiem. Tad darba istabā varētu eleganti sakraut kārtīgu šādas skaisti organizētas malkas kalnu. Taču brikešu analogs aizņemtu krietni mazāk vietas. Turklāt man riebjas kā deg briketes - ar slinku liesmu un briketes ātri vien izjūk, piediršot krāsni ar skaidām, kuras visu laiku jākustina, lai tās degtu ar liesmu, nevis bezjēgā gruzdētu. Varbūt jāpamēģina tie fasētās malkas piedāvājumi?
Lai izkurinātu dzīvojamās istabas krāsni, vajag apmēram 1,2 skaidu brikešu paciņu. Jebšu 10,2kg bērza brikešu. Tad krāsns ir apmēram karsta. Otra krāsns rij vairāk. Kādu pusotru maisiņu. Jāiztīra no sodrējiem, tad rīs mazāk. Tātad, ja maisiņš par latu, tad nokurinam vienā piegājienā ~3 brikešu iepakojumus ~3Ls vērtībā. Iegūstot neglītas liesmas dāvāto tīkamo siltumu. Bet tie malkas maisi maksā ar apmēram 3Ls par 40-50l. Un no viena maisa man šķiet, ka krāsnis var izkurināt labāk. Sanāk, ka malciņa = win. Turklāt malka deg ar skaistu, sprakšķošu un varenu uguns spēli, kuru pavada kārtīga rūkšana, nevis slima kaķēna šļupsti, kurus izdveš briketes, tām sadaloties kā pļutkai.
Tā, lūk. Sēžu un domāju. Fonā skan http://goodwood.lv/ web lapas skaņa. No turienes arī jāpaprovē kāds maišelis. Piegāde un sakraušana jau esot cenā. Tad lai stiepj uz otro stāvu : D
Šķiet, ka jāspiež uz malku, nevis briketēm. Tās labākas ir ekonomiskajām krāsnīm, kur svarīga ir viemērīga kurināmā izdegšana ilgā laika posmā. Podiņu krāsnis prasa kārtīgu vīrieša pieeju. Prasa METAL! Sēra vītolu, osi, ozolu, bērzu un apsi - pagaļu formā! Un ja vajag ~6kubus malkas un vienu kubu veido kādi 25 40l malkas maisiņi, nepieciešami ir kādi 100-150 maisiņi uz apkures sezonu. Cenai jāsvārstās ap to pašu brikešu cenu - kādiem 300Ls uz visu apkures gadu (ieskaitot ziemu, pavasari, drēgno rudeni un kādu aukstāku vasaras mēnesi). Ja šķiet dārgi, tad padomājiet par to, kādas izmaksas būtu mēnesī, kurinot šos 115 kvadrātus ar garlaicīgo, paverdzinošo, neveselīgo centrālo apkuri, kura te ir, te nav.... Gadā sanāktu ap, hmm, 600Ls?
Podiņu krāsnis + malka! Metal.
Un jā, cik esam novērojuši, būsim vienīgie mājas iemītnieki, kuri kurinās ar malku, nevis elektriskajiem konvekcijas radiatoriem vai apsildāmo grīdu, gāzi vai citu huiņu. Beigu galā krāsnis jau stāv visos dzīvokļos turpat uz vietas. Kāpēc tad neizmantot šo mūrnieku svētību? Kāpēc pisties ar alternatīvu meklēšanu, kas tik un tā būs dārgākas par malkas apkuri? Vai cilvēki ir palikuši jau tik slinki, ka par baigo neērtību uzskata krāsns kurināšanu un malkas sagādi? Vai arī visi ir baigie ceļotāji bez draugiem, kas baidās atstāt telpas ziemā neapkurinātas, pakļaujot sanitāro mezglu sasalšanas riskam?
Man gan šķiet, ka cilvēce ir zaudējusi apziņu par to, kāda vērtība ir dzīva kontrolēta uguns, tās radītais siltums, ventilācija un atmosfēra. To aiztāj ar bezpersoniskām instalācijām. Lai jau. Kas ta man. Mums divas krāsniņas un divi kaķīši ^^