S[UE]omi
May. 13th, 2010 | 11:12
No: : disfigurator
![](http://lh4.ggpht.com/_7euP1ffSmdI/S-xAzAM_tcI/AAAAAAAAFYA/5sVCIM03DzI/s288/S6007077_78_79_80_tonemapped.jpg)
“I got your adress and recommendations from Head of Latvian Museum of Photography in Riga, Maria Dudareva and she thought you are the right instans to help me with this matter. I got the link to your website , but I did not understand the text.
I am a 3rd grade photography student from Finland and I'm photoghraphing for a project I call "Abndoned - stories from abandoned houses". So far I have only bin working in Finland with this project and my pictures have bin in two exhibition this spring. Some of the pictures from this project you can see on my website http://www.lisenjulin.com.
I will come to Riga 11th of may and stay to 14th of may and I would like to continue my project with the abandoned houses. I would be very happy if you could help me to find some abandoned houses (a common home or other building) that has not bin in use for a long time. If you know some old abandoned houses or you know I could use in this projekt, please contact me by mali or by telephone [...]”
Bet tad sākās creepy part: ar ārzemniekiem neesmu kontaktējies ilgāk par minūti, kur nu vēl runājis angļu valodā (kuru neesmu īsti mācījies) ar šiem. Vispār arī runājis angliski neesmu ilgāk par ~20min. Plus vēl pagātnes kautrīguma aborta atliekas + asociālisma pabiras dvēselē. Horror! Kulminācija šīm šausmām bija tikšanās dienā, ~25minūtes pirms redzēšanās, kad gāju šos satikt. Pa ceļam visādas runājamās lietas gudroju, piem., vai sveikt ar iebraukšanu Latvijā? Sajūta tāda, it kā ietu uz rindu pie simtpadsmit zobārstiem! Un pats trakākais ir atziņa: neviens no tiem nav jauna, rudmataina, slaida, gaišādaina un krūšaina meiča ar dziļu dekoltē un lielu Metal/Horror kolekciju :/ Bet arī šī piedzīvojuma daļa pazuda pēc minūtēm divdesmit, kad bijām sapazinušies un apmainījušies ar dažiem vārdiem.
[Fuj, kāda ir mana angļu valodas dikcija. Šausmas!]
![](http://lh5.ggpht.com/_7euP1ffSmdI/S-xAxSY7NkI/AAAAAAAAFX0/HHkLI2sMJ2E/s288/S6006990_1_2_3_4_fused.jpg)
Diena #2
Trešā un pēdējā diena.
![](http://lh4.ggpht.com/_7euP1ffSmdI/S-xA1I3jH4I/AAAAAAAAFYM/gnJArmQ03vU/s288/S6007138_39_40_41_fused.jpg)
Tā nu staigājam neviena netraucēti, izklīstam un nodarbojamies ar kameru slēdža mūža saīsināšanu – mākslas vārdā, ibio! Mmmmm, medicīnas smarža un PSRS palātu/istabu izkārtnes ar dažādiem briesmīgiem nosaukumiem, piemēram, “Стоматологический кабинет”. Creepy! Šeit arī pamodelējos. Lūk, pabeidzām jau bradājumu, izbaudot pilnu ambientās temperatūras spektru – pagrabā dzīvo ziema, objektā dominē mitrs pavasaris, bēniņos fakin tropi, bet uz jumta, tāpat kā laukā – vasara. Karsta un dur nost. Drīz esam jau ārā un uzsākam fasādes fočēšanu. Atminos par tiem “vēstniecības” kaimiņiem un ielienu šo redzeslokā, fočēju koka fasādes glīto daļu. Jup, ilgi nav jāgaida kolīdz ar periferiālo redzi samanu pret sevi pavērstas ~10 acis no ~190m tālā urlīguma. Fočēšanu pabeidzu un nozūdu no redzesloka. Drīz jau atlien pazīstamais sunītis. “Vau, vau, vau!” - Those bastards let their dog at us. Again, lol. We will have a company! Parādās pazīstamais resnis nošmucētā sviedru krekliņā. Sāk savu veco dziesmu:
- What did he say?
- That you cannot take pictures here.
- Nav šis nekāds Krievijas vēsniecības īpašums – zīme pie ielas skaidri norāda, ka valsts īpašums, kuru pārdod!
- [RU] Tur daudz kas var būt! Vācieties prom no privātīpašuma!
Man prātā pavīd o.0 smailijs par šī melošanas neprašanu – tikko tak bija Krievijas vēstniecības īpašums!
- Tas nav arī privātīpašums, tas ir valsts īpašums!
- [RU] Vai tik mēs jau neesam tikušies?
Neatbildu.
- [RU] Vācieties prom, citādi pasaukšu savus puišus!
- Da zinu es tavus pacanus! Šis ir valsts īpašums, kurā var nākt, jo nav aizliedzošas zīmes!
Un tā tas turpinās līdzīgi kā pagājušajā reizē. Tikai šoreiz pasaku, ka esmu skatījies Kadastrā un Zemesgrāmatā, ka šis nav Krievijas vēstniecības īpašums. Un šoreiz urlāts neprasa arī kameras rādīt. Bet nu, ko nu idiotam padarīsi. Šis spītīgi turas pie sava mazā un trauslā melu namiņa, līdz ar to diskusija nav auglīga un turpmāk sāk vilkt uz neizturamu urlainumu. Un, tā kā jau visu fočēšanu bijām tieši pabeiguši, devāmies prom ar jautrumu sirdī. Vismaz es. Nedaudz somiem atstāstīju strīda gaitu un tiklīdz kā pateicu, ka šis esot teicis, ka šis ir Krievijas vēstniecības īpašums, atskanēja smiekli : D
Tramvajā runājāmies par lietām. Šie esot dikti apmierināti ar objektiem un bildes būšot izstādē un grāmatā. Atvadījāmies. Bildes.