Sūrreālisms - Post a comment

Mugura uzreiz iztaisnojas, sasniedzot nākamo evolūcijas soli, kura piktogramma ir cilvēciņš ar labi attīstītām rokām, slaidu stāju un ar lukturi uz galvas. Citiem vārdiem – tā kā lielos vilcienos biju apmierināts ar iepriekšējo šīs firmas lukturi, iegādājos Led Lenser H7 galvas lukturi, šādi tiekot pie brīvām rokām UE laikā, kā arī pie lielāka gaismas daudzuma, kas nav mazsvarīgi. Pirkšanas vēsture bija apmēram šāda: Iegādājos lukturi iekš Ebay, saņēmu to un konstatēju, ka neesmu apmierināts ar optiku nu nemaz – stars tāds nekāds un pārāk izteikti tumšie punkti, lai luktura performanci es izlaistu caur savu perfekcionisma filtru. Mēģināju iecentrēt pats, bet neko vairāk par diodes traumēšanu nevarēju izdarīt, neiejaucoties luktura dzīvē ar, piemēram, urbšanas instrumentiem centrētāja gabarītu maiņai. Beigu galā nolēmu neiejaukties pārāk un pacietīgi nosūtīt atpakaļ un gaidīt nākamo vietā. Saņēmu to pēc apmēram trim nedēļām perfekti tādā pat piegādes formā un komplektācijā. Ieliku Duracell, nevis līdzi nākošās LED Lenser baterijas (a ja nu atkal nebūšu apmierināts?) un konstatēju, ka šoreiz optika pilda savas funkcijas vismaz uz pusi labāk, bet nebūt ne tik kvalitatīvi, cik iekš 7438 modeļa. Un to jau var arī saprast – H7 konstrukcijā izmantota plastmasa un fokusēšanas mehānisms kustas nevis uz smalkas vītnes, bet gan sprūda principa – nu, tā kā padomju masīvajos metāla lukturos, kurus baroja ar 3 „D” elementiem. Bet nu – tā kā optika ir labāka un visu laiku staru nenāksies spīdināt uz projekcijas ekrāna, meklējot defektus, nolēmu šo mantu paturēt.
Piekoriģēju elastīgās siksnas garumu, nogriežot gabaliņu un sašujot atkal pa jaunu, un atstāju lukturi kādu stundu uz galvas, lai patestētu izdarītā spiediena potenciālos diskomfortus, kā arī luktura spēju turēties. Secinājumi: mīkstā elastīgā siksna ir gana diskomfortu neizraisošs stiprinājuma veids – stundas 2-3 var vazāties mierīgi apkārt, neizjūtot kādu nebūt stresu par tā izdarīto spiedienu vai iespēju nokrist. Lai gan – varbūt siksnu pieres daļā derētu apstrādāt nedaudz ar silikonu, vai arī piešūt gabaliņu no krutākā veļas izstrādājuma ever – sieviešu garo zeķu gumijas, kura ir ūberneslīdoša (man domāt, ka uz silikona bāzes) – šāds uzlabojums vēl stāv izvērtēšanas priekšā un droši vien tiks reāli izpildīts, ja kādreiz lukturis nomauksies no galvas.

Runājot par performanci:
- gaismatdeve ir lietderīgāka un ilgdarbīgāka par 7438, turklāt barošanas elementu (3 AAA baterijas) mūžu paildzina luktura lietderību paaugstinoša iespēja regulēt izstarotās gaismas intensitāti, kustinot potenciometru (nevis kādu gaismu slāpējošu filtru), tādējādi iegūstot gan nepieciešamo gaismas daudzumu, gan energoekonomiju. Rezultāts – 7438 modelis 3 NiMH elementus manāmi iztērē ~1h laikā (turklāt NiMH elementi ir ar daudz lielāku lietderību – ilgāk tur stabilu enerģiju), turpinot sniegt progresīvi degradējošos gaismas daudzumu, kamēr uz galvas esošais, barots ar 3 sārma LED Lenser sārma baterijām, turpina apmierināt lietotāju vismaz 3x ilgāk. Jāpiezīmē, ka H7 lieto Cree diodi, kas sniedz aukstāka spektra gaismu. Un ja nofokusējam staru uz flood režīmu, iegūstam plašu staru, kuru var savietot ar ilgo ekspozīciju fotoaparātā un, kustinot galvu fotoaparāta redzamības zonā, panākt pilnīgi tumšas telpas laba pastāvīgā izgaismojuma ilūziju. Vienīgi fotografēt lietas tuvumā ir jāiemanās – ietvert bildē fotoaparāta ēnu nav tas labākais, ko darīt ar ekspozīciju. Par gaismas stiprumu un lietderību runā šī, šī un šī bilde;
- uz galvas ar visnotaļ labi turējās, bradājot šajā objektā. Tiesa, nebija nepieciešamība karāties ar galvu uz leju, bet arī šādā pozīcijā lukturis noturētu īslaicīgu slodzi. Vienīgi personīgi man netīk, ka lutkturim ir divi smaguma centri – barošanas elementu nodalījums ar potenciometru aizmugures daļā un vismaz 2x vieglākais gaismas elements priekšgalā ar ieslēgšanas/izslēgšanas pogu un bīdāmu fokusēšanas sprūdu. Runājot par gaismas intensitātes regulēšanu – nedaudz netīk tā atrašanās vieta – pakausis. Gari mati -> kustināt sviru -> piespiesties mati pie sviras -> sāpīte. Vēl arī aizmugures smaguma centra būšana – pakļaujas gravitātei un siksnai nav iespējas uz matiem turēt masu. Rezultāts – gumijas nedaudz spiež uz ausu augšpusi, bet ne vairāk kā, teiksim, brilles. Visu šo ergonomikas problēmu, manuprāt, atrisināt varētu a) silikona slānītis siksnā; b) cepure, kuru tāpat nāksies lietot, bradājot ziemā (kas ir bezgala atmosfēriski/estētiski, starp citu).

Verdikts: Lukturis, protams, nav tas pats labākais iz šī "žanra", taču reti kurš piedāvā i fokusēšanu, i analogu jaudas regulāciju, i optiku plika reflektora vietā. Lietotājs būt apmierināts ar šo gaismas lielgabalu, kurš eleganti pielietojams arī mājās, piemēram, lodējot, liekot filmiņas diapozitīvu rāmjos, u.tml.

http://picasaweb.google.com/Disfigurator/LEDLenserH72ndTorch#slideshow/5410536422281766930
http://www.youtube.com/watch?v=FW66ynMx3j4