[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
| Sunday, January 25th, 2026 | ||
|
black_data |
8:40p | Kino: Malagas Iela Pēc astoņu filmu noskatīšanās, mans otrs favorīts ir Malagas Iela. Es laikam viņu ieskaitītu pie feel good filmām. Katrā ziņā uz visu ciešanu fona, šī bija par dzīvesprieku un radošumu dzīves problēmu risināšanā. Kas, protams, neizslēdz arī bēdīgas lietas dzīvē. Vēl tur bija dažas lietas, ko es neatceros filmās redzējis, bet iztiksim bez spoileriem. Lai vai kā, ja tāda iespēja rodas, iesaku. Reti cilvēcīga filma, un mani šādi var aizķert reizi dažos gados. |
|
zivs |
8:11p | Ir ienācies lokā premium, augstākās kvalitātes speed, man tikai jādod ziņa. Bet neesmu ieinteresēts. Labprātāk gulētu nonstop. Point ir – es neesmu narkomāns. Mani nekārdina. Kad es ņemu, es ņemu apzinātas reizes, kontrolējot. Nu jau ļoti retus, īsus posmus. |
|
zivs |
7:43p | Where are u, govs? Daļa cibas Tevi mīl. p.s. lasīju arī Eiž tekstus. necienīgi pret Tevi, ko Tu darīji priekš viņa. bet es spēju iejusties. esmu arī bijis tādā state. bet ir jāsavāc sevi pret cilvēku, kurš tev uztic sevi nenormāli. |
|
zivs |
6:52p | Esmu atpakaļ ar savām vakara pasaciņām. Nevaru nobremzēt alko. Pamostos, un viss ir tukšums. Es tiešām neatrodu sev vietu. Mēģināju gulēt. Datoru ieslēdzu, bet pat nepiegāju. Mani tur nekas neinteresē – ne ciba, ne news, ne filmas, spēles. Viss spoguļo pilnīgi tukšumu. Gulēju nomodā, gaidīju stundām, varbūt kas mainīsies. Kad pirmais 100 ieplūst vēnās, es jūtos tāpat, bet jau ir izturami. |
|
dienasgramata |
10:39a | No reklāmas: “11. februārī aicinām uz aizraujošu un izklaidējošu lekcijizrādi par attiecību tumšākajām pusēm, kur psiholoģija savijas ar noziegumu stāstiem. Kas notiek, kad divi cilvēki kļūst par nevaldāmu spēku, kas apdraud gan sevi, gan citus? Tas būs ceļojums attiecību psiholoģijā un pasaulē, kur mīlestības stāsti beidzas ar noziegumu. Šī lekcija palīdzēs atpazīt toksiskas attiecības un labāk izprast cilvēku rīcības motivāciju. Iegūtās zināšanas var noderēt, lai veidotu veselīgākas un harmoniskākas attiecības ikdienā. Lekcijizrādi vada Rūta Treija, kriminoloğijas un tiesu psiholoğijas docētāja. Katra ieejas biļete nodrošina sēdvietu pie galdiņa. Pasākuma laikā varēsiet baudīt dzērienus un uzkodas no restorāna PARKS. Ieeja jau no pl. 18:00. Izrādes garums 3 h.” |
|
dienasgramata |
9:25a | DELFI. Lai izvairītos no ķermeņa atdzišanas un apsaldējumiem, jānodrošinās ar salam piemērotu apģērbu, kā arī, atrodoties ārā, jāizvairās no mazkustības. |
| Saturday, January 24th, 2026 | ||
|
zivs |
11:48p |  |
|
zivs |
6:27p | Skatījos uz Mēnesi šorīt. Hmm, tur līdz pilnam ir 2 nedēļas. Ok, dienas 10 |
|
zivs |
5:36p | Nav nekādi dullie. Tagad būs pilnais stāsts par auksto kuci. Tas sākās ziemā. Zvana durvju zvans ap 19:00. Atveru stoned, pirmās lapiņas no gaidāmās ražas labi iesmēķētas. Pie durvīm ārprātīgi auksts cilvēks, pretīgs. Tas aukstais cilvēks sāk lēnām iztaujāt, un apvaino mani skaļas mūzikas likšanā. Es normālā neizpratnē – vai tas ir realitāte. Nevaru noticēt, jo tik nesakarīgus cilvēkus, situācijas nebiju piedzīvojis. Runājām ilgi uz mana sliekšņa. Es vislaik neticēju, ka tā ir īstenība. Man taču ir mamma gultā. Kā lai es liktu skaļu mūziku? Turpinājās ar zvaniem 4:30 pie durvīm, laikam kādas 3 naktis. Policija. Visu nokonstatē, aizbrauc. Nu fak. Tur nekas nebija saprotams, kāpēc tik intensīvi piegājieni. Un tad, jau pēc reizēm, es viņai teicu "jūs laikam turat skapī tumbas, un precīzi 4:30 uzliekat skaļu mūziku", lai mani diskreditētu. Tas viņu nedaudz atvēsināja. Pusgadu lika mierā. Patiesībā, es pats pat nedzirdēju ko vieglāku kā knapu vibrāciju kaut kur, kad liku ausi pie grīdas, sienām. Man nācās iet uz policiju, skaidroties. Un tad, pusgadu vēlāk, kad jau it kā viss bija norimis, viņa zvana 5:30. Man bija pāri visiem mēriem. Kad draudēju ar policiju viņai, viss norimās. Ir arī extended version, ar vairāk, un pat daudz interesantām detaļām, bet neesmu ieinteresēts |
|
zivs |
4:26p | Man ir brūnas acis un liels deguns, atšķirīga sejas forma. Es esmu žīds. Kā zināt, vecvecvāki laikam krāpušies. Konfilktā ar pašreizējā apakšstāva kaimiņieni, viņa blenza, auksta kuce, manās acīs "cilvēkiem ar brūnām acīm es neticu". Esmu mierīgs, pārsvarā. Tāpēc man nebija uzreiz vārds kabatā. Es skatījos uz viņas Baibas Rozentāles frizūru, man vēmiens nāca. Kur vēl dullāka plastmasas lelle var būt. Es pateicu "un skatoties uz Jūsu matiem...". Es neturpināju. Jo sākt piesieties izskatam, ir pēdējais. Konfilkts atrisinājās pusgada laikā, kad viņa man zvanīja uz tel 5:30 no rīta, lai es nogriežot mūziku. Protams, nekādas mūzikas nebija, jo mammas dēļ klausījos tikai austiņās. Viss viņas manipulācija vai halucinācijas. Es auroju klausulē "Ja jūs vēlreiz mani traucēsiet, būs iesniegums policijā, jau rītdien". Apklusa kuce uz visiem laikiem. Daži saprot tikai spēku. |
|
zivs |
4:07p | Neiedomājami. Man zvanīja. Nezinu, cik ilgi saruna, stundu varbūt. Viņai klājas labi. Tas galvenais priecē. Mana balss bija aizlūzusi. Centos pateikt max īsti, bet nesalūzt klausulē. p.s. jā, es neceļu telefonu, jo vislaik ir Don't Disturb režīms. un telefonu ne skatos reizi divās dienās, kā muldēju, bet apskatu kad pamostos, katru dienu, un parasti nometu atpakaļ segā, nevienam nepārzvanot. Bet zvanījusi ir [..] |
|
black_data |
10:00a | Algotitmi manā ziņu lentē ir atnesuši man svešu cilvēku sašutumu par Selmas leoparda tērpu, un mani sen nekas tā nav sajūsminājis. Vīriešu pienesums šajā diskursā ir diezgan paredzams, taču izskatās, ka visvairāk "meitiņ, vai maz tā vajadzēja" nāk tieši no sieviešu puses. Cilvēki joprojām bez ironijas lieto frāzi "pat es". Tā, it kā viņu viedokļi ir liberālo vērtību virsotne. Bitch, please! Progresīvā pasaule ir evolucionējusi no viktoriāņu laikmeta augstajām apkaklēm līdz legingiem ar camel toe, tāpēc fakts, ka tu netaisi rolmopšus pēc savas mammas receptes, tevi nenoliek progresīvās pasaules avangardā. Ja tev ir gadījies dalīt viedokli ar slavenajām Ogres Ziņām, tad tava vērtību pasaule atrodas kaut kur no centra pa labi labākajā gadījumā. Ja šim gadījumam ir vērts kaut ko trigerēt, tad tā ir pašrefleksija par tēmu, kas tieši tevi ir trigerējis kāda cilvēka apģērbā, kas nav netrīrs, nevīžīgs, saplēsts, vai kā citādi liecinātu par to, ka cilvēks nav paspējis pārģērbties, nevis speciāli ir izvēlējies šo apģērbu tieši konkrētai situācijai. Varu derēt, ka tur atklāsies daudz aizpriedumu, un ne pārāk daudz pieņemšanas un cilvēku mīlestības. Te jau mēs varam sākt virzīties vīriešu komentāru teritorijā, kurā joprojām spicākais ierocis ir slatšeimings. Leopards, protams, ir skaists dzīvnieks, bet ja tev no šī dekoratīvā raksta vien ieplūst siltums vēdera dobumā, varbūt paturi savas fantāzijas pie sevis, ja reiz esi tāds social restrain entuziasts. We don't kink shame, taču šāda tipa komentārus saņem arī nepilngadīgas meitenes tērpušās ģemperī līdz zodam, un tas šādus komentētājus ieliek tajā grupā, ar piederību kurai lepoties nebūtu vērts. Savukārt sieviešu internalizētais slatšeimings ir atsevišķas terapijas vērts. Bet virzoties prom no konkrētā gadījuma, manuprāt ir vērts atcerēties, ko signalizē visa šī gaumes policija. Ja ejot ārā no mājas tu nomaini kaut vienu apģērba gabalu, tu jau kosplejo. Kas pats par sevi nav slikti, līdz brīdim, kad kāds izdomā, ka cepure ar pūkainām kaķa austiņām ir mazāk vērtīga kā balts krekls ar šlipsi. Es pats nemēģinātu lauzt iesūnojošus stereotipus, piemēram, bērēs, bet es arī nenosodītu nevienu, kas savās sērās nolemtu ierasties krāsainā halātā. Es vēl pastiprinātu šo argumentu ar faktu, ka katra individālā izvēle par to, kā ir pareizi, nav tik universāla, kā visiem šķiet. Sliktas ziņas onkuļiem, jo sievietes savā dažādībā mēdz mazāk izcelties uz pārējo fona, kamēr vīriešu mēģinājumi noiet pa šauro dreskoda taku daudz vairāk ilustrē viņu individuālās dzīves izlvēles, un jebkurā cilvēku grupā būs vismaz viens tāds kā es, ka viņus džadžos. |
|
zivs |
4:32a | Pretzel, telefons uz klusumu, ar to, ko arī es lepojos, kā pirmsācējs. Taču man šis laiks šķiet, ka nu jau visi tura uz klusumu. Noteikti ne visi, jo es easy sazvanu visus. Bet kam vēl nav noriebušies smartfoni? p.s. Mani sazvanīt ir nereāli. Es vnk reizi dienā, vai divās ielūkojos. Varbūt atzvanu. p.p.s. Es pārspīlēju. Ja ir kas norunāts, es turu telefonu pie rokas, uzmanīgi pieskatot. Bet kad nav uzdevumu, visi ejiet dirst, uz nedēļu kaut vai. p.p.p.s. Man ir nelasītas desmit sms. Nelasītas desmitiem epasta ziņas. Es negribu nekādu komunikāciju. Whatsapp tikai apskatu, jo tur raksta tikai tuvākie |
|
zivs |
1:12a | varbūt. bet tad kāds stūrgalvīgi un ļoti veiksmīgi kopē nefolku. neuzņemos apgalvot. jo ja es gribētu, es ideāli spētu rakstīt neatpazīstamos veidos. nu, alko ir prob. mani varētu atklāt tikai neuzmanīgas nianses pālī |
|
zivs |
12:34a | Bļeģ, kā gribās noslēpties no jūsu sarunām. Jūs vienkārši maisat suņa kaku. Jūs ticat tam izjukušajam cilvēkam? Tā lai paņemtu to kaut cik par realitāti. Es iedošu jums vienu savu weapon, un tas nav maz. Ja ir kāds jāignorē, vai jāapstrādā, vnk nojauciet prātu ar neadekvātu, ārpus jebkāda bezkonteksta tekstu. Viņš paliks pliks, viss nobruks. Es jums iedevu miljardu |
| Friday, January 23rd, 2026 | ||
|
zivs |
11:27p | Šodien stāvēju ārā, sniega kaudzītē pie veikala, turot rokās 200ml, un domāju daudz ko. Piemēram, kāpēc mani vakar tā pavilka rap. Aizdomājos par ansi, un to cik naivs šis vārds šķita agrāk, pirms anša-repera. Tad jau etimiloģiju. Ansis=Hanss=Jānis. Pag, kur mums ir bijis Ansis? Ansītis un Grietiņa! Tā nav latviešu pasaka, bet Grietiņa. Un te kāds to piemin. |
|
zivs |
10:58p | oi, Skaidra jau ir paškaitējums. don't |
|
zivs |
8:31p | [info]zobinji: Nav sāpes, ir tukšums. Es mostos ap 14:00, jau ilgi bezmiegā. Man vnk negribās mosties jebkad vairs. Man nebija paģiru, vnk ledains tukšums, katra minūte nepietuvina jebkādu mieru, piepildījumu. Es spēju runāt, jo piesūcinu sevi ar alko. Rītdien būs tas pats. Bet es vēl lūdzu Dievu "lūdzu, es negribu alko". Alko vairs nav problēma. Problēma ir, manis īsti vairs nav |
|
zivs |
8:14p | Nefolk, tu krīti līdzi, līdz līmenim, kurā es vsp nekontrolēju bazaru. Tas ir nožēlojami, ko dažreiz rakstu. Bet tad sanāk, Tu kļūsti tikpat nožēlojams, to atkārtojot. Ak tu dievs. Cilvēks vienīgo reizi nebija nomazgājies. Es izstāstīju tāpēc, ka tik mīlu sievietes, ka neliku viņai justies slikti, norādot kaut ko, bet uzņēmos darīt labāko. Kurš nav bijis reiz nemazgājies? Tiešām trash to paturēt. Reāli fui suns tu esi, kuram pakaļa reāli smird, kā jau sunim |
|
zivs |
7:07p | Tā ir drosme atzīties, nefolk, mūsu anonīmajā sapulcē. Vārds nākamajam |
|
zivs |
7:00p | Kad pirmo (pagaidām vienīgo) reizi satiku Eiženu, es redzēju, viņš IR empāts. Ļoti traks, un tad, kad dirsa man arī virsū, es redzēju – tā ir sirsnība. Mēs nelaizam pa spalvai, lēti, lai citam šķistu pieņemami. |
|
dienasgramata |
9:30a | Bet vispār es sapnī redzēju multiversu, ko Alla Pugačova bija radījusi, lai ar Feisbukā ievietotiem attēliem nodotu Ukrainai slepenu spiegošanas informāciju par Krievijas plāniem. Tik tikko pamanāmas izmaiņas attēlos katrā nākamajā realitātes novilkumā deva mājienus un ļāva ceļot laikā - nevis ar ķermeni, bet ar prātu - un ļoti lēnām. Tā, piemēram, Pugačova devās satikt Īlona Maska tēvu, lai pierunātu viņu izdarīt vajadzīgo lēmumu. Kādu - nebija pateikts, bet laikam jau var uzminēt. |
|
dienasgramata |
9:23a | LSM.LV Domājot par imigrantiem, sabiedrības iztēlē nereti parādās attēli |
|
dienasgramata |
9:14a | No reklāmas: “Neesi pārliecināts, kādu stāstu vēlies dzīvot? MosKos tev ir piedāvājums. ATKLĀJ SAVU AROMĀTU BEZ RISKA! DĀVANĀ saņemsi slepenu pārsteigumu, kas iepriecinās ikvienu smaržu entuziastu!” |
|
zivs |
1:04a | Eižen, es negribu glorificēt Tavu izgājienu ar "spārkiju", nevienam tas nešķiet cool. Es vēl varētu to nosaukt par "smārtiju". Arī labs instruments. Bet vecie, slimie, ar makarova pistolēm, ir cits stāsts. Tur ir tāds sūds pakaļā, izbijušas dzīves. Kad čierī liku skaļu mūziku, skaļu KNZ savā īrētajā dzīvoklī, viens nāca žēloties. Tad, kad ignorēju "lai iet atpakaļ mājās", nāca, otrreiz, jau kaut kādā uniformā – tagad man jānobīstās. Pasūtīju nahui. Situāciju piebeidza tikai izsauktā policija, kuru arī sūtīju nahui – lai nomēra decibelus, vai "par ko mēs te vispār runājam". Esmu saprātīgs. Mani tad uzaicināja tūlīt doties līdzi uz iecirkni. Nu, es ne tikai drunk, bet arī stoned, nodomāju, ka ideja slikta. Pieklusināju mūziku. p.s. Biju tikko aizgājis no Guntas. Un policija vēl bija 2001 līmenī. Kad es skaidroju, ka guļu ar mūziku, policija mani izsmēja, ka neguļu ar sievieti, bet mūziku. Es nodomāju, tādi zābaki. |