_

4:38pm: lauku sētas jaunumi

iztīrīju matus no mirušajām gnīdām
guļamistabas stūrī atgriezušās lielās skudras
kamene sitās pret logu, izlaidu
suņi noķēra pelēnu, kad piegāju izjaukt rotaļu, pelēns vairs nereaģēja, tikai vāji tvēra elpu
atdevu peli mincei
viena no vistām šodien izdēja gigantisku olu, tādu, kas neietilpst olu kastē

7:09pm: jau kuro dienu lasu par bērnu attīstību, taču ne rindu neesmu uzrakstījusi
nav vispār skaidrs kādu problēmu izvirzīt, kā to noformulēt un kā risināt ar teorijas palīdzību

vispār es gribētu sev study buddy ar nesen iegūtu bačelorgrādu pedagoģijā, vismaz būtu ar ko konsultēties

durvis vaļā,klausos kā putni ekstāzē čirkst, laimīgie

9:37pm: dusmīgi noburkšķēju
apklusām
sāku griezt šampinjonus un domāju, cik nejauka esmu (vaina)
pēcāk pārrunājot notikušo
viņš teica, ka priecājās, ka es burkšķu
nu tipa, ļauju tiem sīkumiem iet uz āru, neturu iekšā
viņš negribot mani redzēt bēdīgu

varbūt tas arī ir viens no iemesliem kādēļ ir tik sūdīgi un esmu tik ļoti neapmierināta
baidoties, ka mani 'nemīlēs' es negatīvās emocijas uzkrāju sevī, noslēdzos un vāros iekšā

mācīties pastāvēt par sevi, viedokli

10:13am: svētdien māsas planšetē atklāju duolingo, baigi iepatikās
ņemot vērā, ka katru gadu braucu uz fr, franču valodas pamati noderēs

šodien brīvdiena
jāsaņemas atrauties no datora, vajadzētu iztīrīt vistu kūti un izsūkt mašīnu
gribētos nomainīt mašīnai ratus, bet nekad to neesmu darījusi

12:45pm: pati, visu pati

10:48pm: sam harris - free will

6:30pm: atbraucu no darba, virtuve pilna ar vēmekļu kaudzītēm. viens no suņiem ticis pie maisiņa ar kauliem (mana vaina, no rīta domāju, pateikšu draugam, lai iedod suņiem pa kaulam un paslēp maisu, protams, aizmirsu)
pirmā doma, vot rakstīšu viņam dusmu pilnu ziņu, ka nav nolicis to maisu kur citur. sapratu, ka nav jēga. nav jēga vispār kaut ko iebilst, pukstēt, jo viņa steiga un nevērība pret sīkumiem nekad nebeigsies. vēlāk vācot vēmekļus pierimu un pieņēmu visu, priecājos, ka suns ir dzīvs, bez aizstrēgušām zarnām utml.
aizgāju uz kūti, salasīju olas. vairums no viņām atsākušas dēt, tā jau labi olu ēdieni iet iekšā, bet krietni pa daudz, ja ir 6 olas dienā, domāju kam nodīlot.
uzvārīju ūdeni, uztaisīju tēju un klejoju turpu šurpu ar domu, ko nu ēdīšu.
izlasīju iepakojuma sastāvu un uzlēju ūdeni roltonam. piemetu pāris vakar vārītos brokoļus un majonēzi, ēdams! šovakar atļaujos ēst ātri pagatavojamu, bezvērtīgu pārtiku. galvenais, lai tas nepaliek par rutīnu.

9:58am: mums nav ''lielā'' mīlestība, tā viņš teica pusdienās pie galda, pēc tam, kad atzinos, ka vairs nespēju turpināt šādas attiecības
mana dzīve diemžēl ir pakārtota viņa vajadzībām. kad viņa nav līdzās, es kļūstu apātiska un vienaldzīga,tikai mazās atbildības mani dzen uz priekšu
ir laiks sākt mācīties dzīvot sev, izvirzīt savus mērķus un nebaidīties, tiešām nebaidīties un neapstāties pie šķēršļiem

9:59pm: kognitīvā disonanse

10:03am: Sniegs apgrūtina darbu, tāpēc nestrādājam, žēl, jo katru nestrādāto dienu jādirn un 50juriki neieslīd manā maciņā
Sestdien paredzēts lidojums uz māju, mēnesis pagājis un izpratne augusi, deformējusies

Ja es nenobīšos, tad,iespējams, dzīve mainīsies par 180 grādiem
Varbūt tauriņi atgriezīsies?
Bet varbūt viņš ir gatavs ko mainīt mūsus kopdzīvē,attieksmē?
Varbūt es varu saņemties un nostādīt sevi pirmajā vietā un tas ietekmētu attiecības pozitīvi?
Vajag restartu, baiļojos, varētu teikt, ka ir pārliecība, ka pat restarts nespēj mūs uzlikt uz viena virziena ceļa
3 gadi ilūzijā

Apsveru domu par sēņu mikrodozēšanu, antidepresanti palīdz tikai tos lietojot, kūri pabeidzu ziemīšos, tagad back to old track.. EMO

7:51pm: Nulles pozīcija izgaist līdz ar priekšstatu transformāciju
Pozitīvs

9:44pm: Hiver? Než?
Pūš vējš, skan random franču radio
Atbraucām no misenēm ar saimnieka busu, pilns ar ēdienu, ledusskapis un visi iespējamie spoti jau tā šaurajā koridor/virtuvē
Ir smieklīgi strādāt trijatā, it īpaši sapīpčārā
Vairāk kā nedēļu fr, vēljoprojām antirealitātes, atrautības sajūta no visa, lai gan dalos vagās pļāpājot, bet tomēr

Es gribu laimīgas beigas
Vai turpinājums sekos?

Vispār es atbraucu piedzīvojumā, taču arī rutīna ielaužas un atmiņas, domas caurvij dienu
Gribas visu vieglāk
Šķiet nemāku saprast kas esmu, ko man vajag
Dullums!

12:47pm: Reorganizācijas procesā
Pārdomāju vakardienu. Jūtu nogurumu. Šodien pēc mēness laba diena mitrai putekļlupatai. Sprakšķ malka krāsnī, pa lr1 laba mūzika. Neko nenožēlot.
Milzīgs paldies Klāvam par vakarnakts koncertu tautas harmonijā, paldies, ka mums ir draugi, paldies par veselību un izaugsmi

7:55pm: Kaķis skapī
Peles griestos
Viens suns uz mūrīša
Otrs augšpēdus dīvānā

1:14pm: vakarnakt ap 23:20 redzējām kā no krievijas puses gaisā uzšāvās kaut kas līdzīgs raķetei, ko tas nozīmē?

vēl mums ar māsu bij divu stundu cientieni tikt iekšā mājās, jo atslēga bija atstāta iekšā un nebija sakarīgu skrūvgriežņu,lai atskrūvētu slēdzenes turētāju. bija smieklīgi, besīgi un mēs darījām visu ko, un mēģinājām ar dažādām pieejām
beigu, beigās stutējām smagas trepes uz bēniņu logu. Gribēju jau smuki noņemt līstītes un izņemt rūti, nočakarējos, beigās iemetu ar pagali pa logu un ielīdu mājās, lai dabūtu atslēgu. pilnmēnes trakumi..

10:54pm: Šodien ieeju jaunā gadā, man liekas, ka šobrīd izskatos ļoti labi, jauneklīgi. skaista, jāsak skaļi
Sagatavoju uz rītdienu cienastu uz darbu pustdienām
Lēcu pastēte ar ķelmēnmaizi un krāsnī ceptas baklažānu šķēlītes ar saberztu, zaļumotu biezpienu. Galdā likšu vīnu, kas arī manām rokām lasīts vasarīgajā francijas rudenī pirms diviem gadiem. Šaubos, vai kāds no zāģētavas vīriem to spēs novērtēt, bet nu tā tur pieņemts - svētkos ieņemt. šņabi es nenesīšu.

5:08pm: Trīs rudeņi šais mājās, līdz šim mums nebija bijis blusu laiks, biju aizmirsusi kā tas ir.
Tagad jūt, ka skraida zem drēbēm, mazās maitas, vai arī tās uz nerviem bāzētas sajūtas. Šodien sakasīju pumpu uz kājas.
Bļīn, kalmes vajag un dzīvniekiem labās lietuviešu ziepes vai arī tās traki dārgās pipetes.
Vispār, diena laba. Anda uzdāvināja smieklīga paskata jaku ar špic suņu ģīmjiem, tieši tādiem, kā einosuns reizēm dara. Kur lai tādu uzvelk? Man galīgi neraksturīgi raibs praķis

9:28am: Jākur plīts, cepšu kūku un picas.
Mīļam šodien paliek 28, 27 krīzes gads pārvarēts, būs dzīvotājs.
Kaut ko nolažoju ar dāvanu. Gribēju pasūtīt kaltu, bet tam latviešu veikalam nav noliktavā tieši tas, kuru noskatīju. Tagad domāju, ko lai dara, jāatzīstas, ka mantiņas nav un nebūs vai mēģināt ko saštukot un uzdāvināt vēlāk?
Žēl, ka laukā līst, gribētos bik dārzu iekopt..

9:54pm: Irst
Sarūk

3:32am: Ar pliku dibenu zem zvaigžņotas debess, vieglā solī ar kūpošu ķermeni no pirtiņas uz māju.
Sirsnīgas brīvdienas, bija draudziņi atbraukuši

4:20am: Vējš laukā gaudo gar sienu pakšiem un logu spraugās svaigas vēsmas sitas
Esmu bik sapakojusi caurumus starp grīdlīstēm un grīdu / sienu. A to mums no drēbju skapja apakšas vilka nāves aukstums, tagad tur tikai peles zem guļbūvju sienām kā pa privātiem gaiteņiem skrien.

12:22pm: citi gaiļi saka, kikerigū
manējais- laidietārāā
(dienās, kad neesmu mājās, vai zinu, ka būs jāizbrauc vistas un gailis dzīvojas pa iežogotu teritoriju, lai vanagi un citi nebēdņi neuzklūp)

trešā darba diena gaterī
atbraucu pustdienās, pie reizes suņus izlaist izskrieties.
putekļi pilns deguns, šodien mani palaida pie garināšanas, normāls rēbuss ar visādiem dēlīšiem, kas jāatšķir un jānodala, bomkante, tangensālie, radiālie, pārāk šauri, zaraini
labi, ka ir mūzika ko paklausīties, a to tik dūc un dūc tasripzāģis un kolēģi ar darbojas kaut ko pa cehu

8:19pm: Norunāju divas stundas ar Anci pa telefonu. Tāpat ar šo vakaru iesākšu rakstīt pateicības pirms miega, viņa tāpat.
Vajag kaut kā savu vērtību sistēmu pakairināt, lai apziņa aug..

8:05pm: People=trash

1:42pm: Pārmaiņas. Mēs augam un šķiet esam paaugušies tiktāl, ka ar drosmi ejam jaunos, nezināmos ceļos.
Brīžiem paliek skumji, brīžiem optimisms ļaujas fantāzijai par kalniem un brīvību, ka mani nekas neturēs un došos tālēs prom no ierastā, labi pazīstamā.
Šīs mājas ir un paliks mūsu kopīgi veidotas un kad manis šeit nebūs, viņš mani jutīs sienu triepienos, palagos, putnu aizkaros, gleznās un eļļotajos logos.
Šonakt nespēju aizmigt un skrēju caur nesenām atmiņām," ko es palaidu garām?"
Protams, tā gadās, kādam sāp, kāds skurbulī iemīlas, tas ir tik dabiski un skaisti. Vismaz tā es sev to izskaidroju.
Varbūt, ja Karolina nebūtu šeit es juktu vēl vairāk prātā. Paldies, ka man ir atsūtīts šis cilvēks kā glābiņš no pašiznīcības.
Biežāk možu prātu, sirsnību un līdzcietību jums visiem, cibiņi!