_

8:36pm: https://www.youtube.com/watch?v=kKqoNrZ00Bg

OM

4:55pm: biju uz valmieru pie ģim. ā. un nodevu asinis
apmeklēju frizētavu pirmo reizi pa 10? gadiem
apstākļu maiņa man nāks par labu
plikiem pupiem rakņājos pa dārzu, toisķ, gribu biški iedegt
gaidu d vit. analīzes

veiksme turies pie manis, jel

11:17am: pēc pus gada, esmu paņēmusi rokā otu
radošums ir atgriezies
es laižu vaļā visus savus kukainīšus, lai varētu ziedēt

3:49pm: jānomazgā kājas pirms kāpt vannā

3:32pm: nu ta beidzot lietus klāt

4:24pm: atskaite
noderētu pieskatītājs
kurš pieskatītu, lai es arī kaut ko rakstu, ne tikai buros pa literatūru, pārcilāju lapu un grāmatu kaudzes
neesmu apguvusi pašmācību tik ļoti, cik noderētu

iekšējā cīņa
kāpēc es to daru
kāpēc man šito vajag pabeigt

9:01pm: sausā tualete
jārok jauna bedre, jāpārvieto tualetes namiņš
sapnī redzēju, kā līdzinu sūdus

9:01pm: pag pag
es te cenšos kaut ko te darīt

2:47pm: I had a black dog, his name was depression
https://www.youtube.com/watch?v=XiCrniLQGYc

dakter vakar ieteica noskatīties. smaidiņš

11:01pm: roberts muzis, valmieras integrētajā bibliotekā
pēc ilgas plauktu sastāvu pētīšanas iepriecināja mani šie toņi un ainavas

esmu beidzot nobriedusi salikt kopā uz papīra savas domas, pierakstus un zinātnisko literatūru
iesākums labs, atradu ideālu grāmatu - veltas golubinas - pirmsskolas pedagoga rokasgrāmata. domājams, ka ne tikai pedagogiem, bet arī mātēm tur būtu ko interesantu izlasīt par bērna psihofizioloģisko attīstību.

pirksti smaržo pēc knibināšanas

10:29pm: rodas iedvesma un gribas lēkt augstāk par savu dirsu, protams, tas notiek tikai sakuronā

8:29pm: negaiss tuvojās, pagāja kāda pusstunda starp pirmajiem pērkona ducieniem un kad tikko sāka līt
zemei pienākās dušiņa

8:53pm: resursi ir, bet nav gribēšanas ko darīt
velku garumā ar prakses atskaiti un diviem referātiem
biju nopeldēties ar domu, ka izkustēšanās dos rosmi sākt ko rakstīt, protams, atgriezos no dīķa un aizsēdos pie datora, uzvilku siltu džemperi un acis jau līp ciet
ārā ir siltāks kā telpās

5:18pm: bet kā lai nebēg no sevis, no attiecībām, ja tik ļoti tas ir pierasts, kļuvis par mehānismu?
man uzdeva mājas darbu, ko depresija man ir devusi labu. šobrīd esmu tikusi pie diviem punktiem - mamma kļuvusi uzmanīgāka, izrāda interesi par mani. atļaujos gulēt, kad gribas pagulēt (pa dienu).

5:47pm: pēc tam, kad uzjautāju par 2 mēnešu garu bezalgas atvaļinājumu, direktore man pateica izvēlies - ej prom vai strādā visu vasaru. un lai apdomājos, vai gribu strādāt ar sīčiem vai regulāri ceļot un piepelnīties ārzemēs. šodien uzzināju, ka rīt būšot sapulce, kurā neesmu uzaicināta, tad jau runās par mani.
domāju kādas vēl ir alternatīvas pedagoģijā, kur nav jābūt tos fakin 9 - 11 mēnešus vienā iestādē.

10:51pm: no rīta biju ar omi uz apes robežtirgu, mums abām nepatika. drūzma, karstums un nospiedoša sajūta. tomēr nopirku ozolītes, delfīnijas, bio gurķi siltumnīcai un cukuriņābeli.
bijām piestājušas pie kūpinājumiem, jo omei gribējās vistu. es skatījos uz kaut kādām zivīm, man šķiet, ka butēm, jo tādas lielas un man gribējās to zivi. dīvaini, vai tas ir mans organisms, kas to pieprasīja, vai arī dūmu smarža kārdināja? neesmu zivis ēdusi pff, es pat nezinu, kādus padsmit gadus noteikti. gaļu neēdu 7 gadus, baigi nav cēlusies roka to arī darīt, taču reizēm saskrien siekalas mutē kaut ko redzot, nodomājot. mazliet kaunos no šīm maņu sajūtām, domām.
varbūt ir vēl kādi veģetārieši, kuriem ir gadījies šis maņu kreivings?
pēcpusdienā aizbraucu uz ēveli pie senčiem, mammai vārda diena un māmiņdiena, sencim arī šonedēļ bija dzimene, mazā lokā ieēdām salātus un kūkas. vēlāk ar mammu izravējām viņas puķu dobi un izjautāju viņu par bērnību, attiecībām ar manu tēvu. baigi jauki, noķert šos retos mirkļus, kad varam divatā netraucēti parunāt. vēl bijām uz rencēniem uz stādu audzētavu, tur bija tīīīīk daudz puķes, apbrīnoju to saimnieci, kas uztur sevī možumu un rosmi, lai tas viss zaļums zeltu un plauktu.
pirms kādas pusstundas atbraucu mājās, laiks doties pie miera, krāsaino sapņu laiks.

7:22pm: o, tu arī esi novecojis

7:10pm: baigi labi pagulēju, teju 3 stundas, tagad varētu saņemties rakstīt tabulu, kuru jānodod rīt, vajadzīgā literatūra ir
sapnis bija garš, viss sākās ar pārgājienu pa pļavām, piestājām pie kāda liela šķūņa, kas citā momentā bija katastrofāla divstāvu guļbūves māja. viens vīrelis atvēra lielu atslēgu, jo mistiski zināja kodu. pacēlos gaisā un izlidinājos cauri šķūnim, nopētot, kas katrā plauktā stāv (gar sienām bija daudz plauktu). tad it kā turpinājām pārgājienu, kāds uzslēdza skaļu, skaļu mūziku un durvis tika aizslēgtas. pļava bija slapja, kājas dubļos un es nodomāju, kāpēc gan es neuzvilku zābakus, bet eju šūzos. saša man iemeta sejā dubļus. vēlāk, kad pārgājām pār pļavu visi iegājām mazā veikaliņā, kur bija vanna, divas sievietes un daudz kārdinoša paskata ābolu. nomazgāju muti. ejam tālāk caur dārziņiem, bija jau iestājusies tumsa. apbrīnojām dārzus un mēs ar vēl divām meičām noplēsām no divmetrīgiem kabaču stādiem kabačus un slēpām tos azotē. izlīdām caur 2 vārtiem, kuriem bija lieli metāla ornamenti, kuriem bija viegli izlīst cauri. nonācām bērnudārza teritorijā. tur arī tikām iekšā ēkā, pārlīdām pāri kaut kādai sienai un nonācām istabā, domāju, kā lai tiekam ārā. durvis bija neaizslēgtas, uzejot uz ielas ieraudzīju 3 vīriešus lielās ragavās, izvēlējos trajektoriju un iestūmu viņus, lai nobrauc lejā pa slīpo ielu. nonācām ar meitenēm publiskajā tualetē /?/, kur krāsojāmies un gatavojāmies vakara pasākumam, kas it kā ir paredzēts tikai savējiem, bet meitenes sāka uzskaitīt, kas vēl būs un es piktojos, ka tie nu gan nav savējie. interesanti, kas es tur krāsojos un spogulī neizskatījos pēc sevis, zināju kādas ēnas un skropstu tušas un visādus citādus luriņus gribu sminķēt uz sejas. turpināju domāt kā nonāksim no pilsētas, kurā esam uz pilsētu, kurā ir ballīte. tostarp kārtoju konču kasti kādam loverim /?/, paralēli ēdām konfektes. domāju, kur palikuši pārgājienā esošie draugi, kāpēc viņi nenāk uz sabiedrisko tualeti nomazgāties. kaut kāds erors ar gaismu slēdzelēšanu, jāiet prom. izeju ārā un man nepatīk, ka esmu sakrāsojusi savus matus ar skropstu tušu, tie ir smagi un melni, jāiet mazgāt laukā.
tostarp šim sapnim biju vēl bērnības mājas pagalmā, bija saulaina diena, ar šļauku un spaiņiem gribēju laistīt puķu dobi /to, kas ir manā šī brīža okupācija pagalmā/. tur bija emīlija, kas nav viņas vārds un viņa sevi dēvēja par kris viliamsu un kaut ko runāja pa telefonu, kārtoja braucienu uz kanādu. vēlāk gājām pa ceļmalu, iespējams, ka tas bija sapņa sākums.

11:03pm: žurkas ir biedējošas, domāju tāpēc, ka ļoti ātras
/darbnīcā tikko redzēju žurku/

7:27pm: pusdienoju Alūksnē, nezinu kafejnīcas nosaukumu, bet nu notikums sekojošs
ienāk liela auguma, pensionārs vai tuvu tam, rokā kruķi un dzeltens maisiņš,kājās lietus bikses, kas turās štrumbantēs
viņš neiet uz bufeti, bet gan paiet man garām t.i. virzienā uz ēdamzāli
pēc brīža viņš apsēžas man paralēlā rindā un sāk ēst (paņēmis no kāda neizēsta šķīvja karbonādi vai kartupeļu pankūku, nezinu ko tieši)
man palika žēl vecā kunga un iešāvās pat prātā doma, kad varbūt uzsaukt viņam pusdienas, tad skopulis manī nodomāja, ka vispār kāpēc man tas jādara, tāpat viņa situācija man ir tāla un nezināma, gan tur ir savi iemesli, kādēļ viņš iet uz kafejnīcu pabeigt citu maltītes utml
skumja sabiedrība, milzīga nabadzība
bet nu kā tur lai būtu, pēc brīža paskatījos viņa virzienā un viņš blenza man virsū, es momentāli aizgriezos, tāds ļoti caurubjošs un nepatīkams skatiens viņam bija
to karbonādi viņš ēda lēni, pēc tam atstāja maisiņu un kruķus uz krēsla un aizgāja uz tualeti
es pametu ēdamzāli

4:22pm: nogulēju visu nakti, paēdu brokastis un atkal aizmigu no 10 - 16, ķermenim prasās retrītu
vismaz pamodos ar ne tik ļoti agresīvi puņķainu degunu (abas nāsis puslīdz vaļā!!)

7:41pm: augu pazinēji, kas šis ir par brīnumu?

nekad iepriekš nav redzēts, domāju, ka kaut kas rets un sargājams
vai tā?

10:57am: šodien esot jāstāda kartupeļi
es ar puņķiem, klepu un sapampušām mandelēm lasu vai var ēst skābi, kad lieto seratonīn atpakaļsaistošos inhibitatorus
bijušas intensīvas brīvdienas ar izbraucienu uz rīgu, koncertu valmierā, gulšņāšanu senču laukos un atgriešanos pašu mājā
saaukstēšanās liek domāt, ka vajag atpūtu
taču marciņa makā un saulainas laiks sauc laukā

kā nu būt

10:07pm: noskrēju/nogāju 3.4 km orientēšanās trasi pa pauguriem, brikšņiem 30 minūtēs, domājams, ka labs rezultāts manai fiziskajai sagatavotībai
pēc tam pateicoties šai neierastajai slodzei, piesēdos pie datora un izlaboju m.d. ped.pētn.metodoloģijā
nez, vai ja es biežāk pakļautu sevi fiziskai slodzei man labāk veiktos mācībās? nu tipa koncentrēšanās spējas paaugstinātos?

gribas kādu laiku padzīvoties pa kalniem, gaidu vasaru

11:29am: vējš kā atruna, lai nedarbotos ārā
neizrunātas attiecības, kā iemesls, lai sevi pažēlotu

vairāk nē, kā jā, lai rīkoties. it visur.