Nevar salasīt?

Nenormāli gribu zaļu zāli un nedēļas nogali bez pienākumiem. Esmu pārgurusi. No tāda viedokļa labi, ka LEAF pasākums atcēlās, jo ir aizdomas, ka nekāda lielā atpūta tur nesanāktu. Taču Sēme mani vienalga gaidīs no rīta.

Saņēmu pārsūtītu e-pastu, kā jau katru pirmdienu. Iemetu aci un tālāk nelasīju, jo no telefona nav ērti. Tagad mājās vēlreiz tas pats meils parādījās pie jaunajiem. Atvēru. Un tur...

"Labdien,
Jums nevar buut draudziigas attieciibas, vienalga darbaa, sabiedriibaa vai gimenee, bez piedosanas, jo aizvainojums un saruugtinaajums vienmeer sagrauj sadraudziibu. Lai izveidotu un saglabaatu draudziigas attieciibas ir nepieciesami lieli zeelsirdiibas un labveeliibas apjomi."

Njā :)

No visa šīs dienas semināra (vai kā tas tur saucās) vislabāk man patika tā daļa, kad dalījāmies pa grupām pēc nozarēm. Jauniešu darbs tomēr sagādā ļoti daudz prieka. Es par to pat tā īsti nebiju domājusi. Bet jā, daudz sirsnības un stiprinājums, par ko iesaistītie nemaz nenojauš.

Es neesmu vienīgā, kas EDMV lieto RDKS internetu. Nu ja, skolas jau vienā adresē atrodas, tas nekas, ka cita māja.
Bet tagad pilnīgi oficiāli - savas skolas internets.
Btw, skolēni raksta mazo darbiņu, un man ir klusa klaviatūra :)

Ierakstījām dziesmu studijā pie Indrišonoka. Studija galīgi maziņa, ierīkota namiņā, kurā ir tikai divas telpas. Kā kāds iet iekšā/ārā, tā uzreiz auksti.
Santa Lodzinska lielajam Valdim pateikusi, ka "klavierēm virsū tiks likts koris". Viņš saklausījis - "tik slikts koris" :) Nu tik traki jau nebija.

Šodien esmu paspējusi pastrādāt, uzmest pirmo variantu pašvērtējumam, nosportoties, pārkārtot nesvarīgas lietas istabā, pačillot priecājoties par sauli, aiziet uz dievkalpojumu, iemācīties divus kora pavadījumus un beigu beigās sakārtot jauniešu galu rītdienai. Tagad es gribu mājas un mieru.

Vēl divas stundas nepacietības.
Bet vispār sapriecājos par ātro atbildi uz manu lūgšanu. Savajadzējās bišķi lielāku algu līdz vasarai. Šodien māc. pārzine pasaka, lai uz rītdienu uzrakstu pašvērtējumu. Izrādās, skolai šāda tāda nauda gaida un skolotājiem, kas pieteiksies, ka grib lielāku algu. Man jau dažas papīru lietas pieklibo (piem, tematiskais plāns nav nodots, kaut arī tēmas ir sadalītas pa datumiem), bet ja jau saka... Un vēl direktors atnāca un pateica to pašu. Tātad varbūt būs drusku vairāk naudiņas :)
Ha, tieši vakar vēl domāju par to, cik forši ir, ka varu atļauties mazu greznību, nevis skaitīt santīmus, lai pietiktu iztikai. Skaitīt santīmus tāpēc, ka gribas to "greznību", tomēr ir patīkami :)

Patīkams nogurums. Sēžu virtuvē pēc garšīgām vakariņām, man blakus ir ieritinājies mans drausmīgi bīstamais kaķis, kurš savu mīlestību izrāda kožot. Drīzumā jāiet uz baznīcu. Rītdienai darbam viss gatavs, nekas nekur nav iekavēts. Sestdienai, LEAFam, autiņš sarunāts, nodarbība arī jau galvā gandrīz gatava. Šādas dienas var vienkārši baudīt.

Lidojošais dučmens sabojāja visu scenāriju ar savu muļķīgo traci beigās. Varēja tak parunāt ar Zentiņu, nevis uzreiz ārdīties un pacelt enkuru (gandrīz tiešā nozīmē). Bet tāpēc lekt no klints arī ir neprāts.

Nu tāāāā nāk miegs! Pieskatu kārtējo kontroldarbu. Es te mierīgi varētu aizmigt. Njā, un par šampinjoniem i domāt negribas.

Pārēdos šampinjonus. Man nelikās, ka tik daudz, bet ar kuņģi nav jēgas strīdēties. Jāielien kaktā un jāsāk īdēt :D

Šodien pēc skolas uzreiz uz mājām. Izlaidu sporta zāli, kas bija šīs dienas plānos. Nolēmu, ka pēc pabūšanas visu Latvijā pieejamo veidu vējos, drošāk ir kādu dienu tā prātīgi pa mājām. Rīt opera, parīt kalns. Tos nu nekādīgi negribu izlaist.

Izpalīdzība laba lieta.

Es šodien tā nosportojos, ka nepietika spēka matu žāvēšanai. Ja man no sestdienas nesāpētu kakla muskulis, būtu bijis vēl trakāk. :)

Viss notiek vislabākajā laikā. Svētdienas mājupceļš - izteikts piemērs. Bet tas, par ko tagad priecājos, ir pāris laikā saņemtas īsziņas. Ja godīgi, sen neviens nebija izrādījis tādu vienkāršu laipnību. Tiesa, ka es gan uz tādu baigi neuzprasos, bet tomēr. Novērtēju. Un varbūt tieši tāpēc.
Par jau pieminēto mājupceļu - tas drīzāk stāstāms nekā rakstāms.

Skola atlaida grāmatvedi, un dators, kurā diezgan svarīgi algu faili, salūza. Tas varētu būt kaut kā saistīts? Algu saņēmu pāris dienas vēlāk nekā parasti, bet vienalga līgumā noteiktajā laikā.

Prasās pēc maza sprādzieniņa manā emociju lauciņā.

Plats smaids sejā, atceroties vakardienu. Biju iedomājusies citādāk, bet no plāniem jāmāk atteikties. Saņēmu daudz sirsnības. Un mazais brītiņš klusumā, plašumā, zem skaidrajām debesīm un krītošajām zvaigznēm, skaitot kuģus un briento pa dziļo sniegu - bezgala skaisti.

Jocīgi Ziemassvētki. Uzvedumā nepiedalījos, uz kora mēģinājumiem maz būts. Šodien koris stresā. Bet kopumā man patika :)

Ja emocijas paturēt sevī nedrīkst, runāt es nevaru un rakstīt nedrīkstu, kur lai es viņas lieku?