Imanta

« previous entry | next entry »
Jan. 23rd, 2009 | 12:28 am

Nav jau jēgas dusmoties. Tagad vienkārši nesaprotu, kā cilvēks var nolaisties līdz tādam līmenim. Žēl. Bet lai vai kā - no dusmām jātiek vaļā.

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {2}

Emotions

(no subject)

from: [info]rubija
date: Jan. 23rd, 2009 - 11:51 am
Link

foršs virsraksts:)

Reply

Imanta ...

from: [info]vinsh
date: Jan. 23rd, 2009 - 12:01 pm
Link

Imanta

Imanta nevaid miris,
Viņš tikai apburts kluss -
No darbošanša rimis,
Zem Zilā klana dus'.

Tam zelta pilī snaužot,
Tas zogins nesarūs',
Kurš, dzelzu bruņas laužot,
Kā liesma kļuvis būs.

Par simtiem gadiem reizi,
Mazs rūķīts augšā nāk;
Un apskatās vai migla
Ap kalnu nodzist sāk; -

Un kamēr zilo miglu.
Ap Zilo kalnu redz,
Tik ilgam tūkstoš gadus,
Gan viņu zeme sedz! -

Bet reizi Pērkoņ'dēli
Tai kalnā lodes spersl
Tad bēdzīs visi jodi;
Pēc zobena tas ķers.

Un saules meitas nācīs
Un miglu projām trauks;
Un gaismas laika balsis
Imantu ārā sauks!

Reply