Nevar salasīt? - Post a comment

Imanta

Imanta nevaid miris,
Viņš tikai apburts kluss -
No darbošanša rimis,
Zem Zilā klana dus'.

Tam zelta pilī snaužot,
Tas zogins nesarūs',
Kurš, dzelzu bruņas laužot,
Kā liesma kļuvis būs.

Par simtiem gadiem reizi,
Mazs rūķīts augšā nāk;
Un apskatās vai migla
Ap kalnu nodzist sāk; -

Un kamēr zilo miglu.
Ap Zilo kalnu redz,
Tik ilgam tūkstoš gadus,
Gan viņu zeme sedz! -

Bet reizi Pērkoņ'dēli
Tai kalnā lodes spersl
Tad bēdzīs visi jodi;
Pēc zobena tas ķers.

Un saules meitas nācīs
Un miglu projām trauks;
Un gaismas laika balsis
Imantu ārā sauks!