Nevar salasīt? - skolotāju diena

Stundas laikā klasē ienāk "mācību daļa" un atgādina, ka pēc 5 min sākas skolēnu rīkotais pasākums skolotājiem. Uzdodu klasei darbu un eju meklēt īsto telpu. Viena no zīmētavām. Citi skolotāji, protams, kavē. Uzklāta tējas bufete ar pašceptām maizītēm. Un viss tā smuki. Pēc trešā zvana sākas izrāde. Kaut kas fantastisks. Mūzika, izdoma, izpildījums - noslīpēts līdz sīkumiem. Un pat telpai sava nozīme. Visgrandiozākā dekorācija - rudens pašās izrādes beigās aiz loga. Lielākā daļa skolotāju līdz asarām. Es noturējos.
Pēdējās stundās vēl sanāca parunāt ar skolēniem.
Tagad - ārā no skolas un atpakaļ savā pelēkajā domu mākonītī. Visu laiku spēlējos ar to, ko visvairāk bail pazaudēt. Nezinu, kāpēc atklātību gribas nosaukt par spēlēšanos. Seku dēļ?