30/10.
« previous entry | next entry »
May. 20th, 2010 | 05:34 am
Atmiņas par Tevi ir vienas no tām atmiņām, kuras, jo vairāk cenšos atcerēties, jo saputrotāks viss liekas. Tā īsti nav skaidrs, kas tieši notika vai nenotika un, no kurienes radās visi tie pārpratumi, bet pietiktu izdzirdēt Tavu balsi, lai viss atkal nostātos pa vietām. Gan labās, gan arī kaitinošās lietas un man pietrūkst abas, jo tas, kas bija, bija kaut kas neizdzēšams. Nav viegli, ka Tu ar mani nerunā, bet man laikam vairs nav tiesību gribēt, lai Tu atsāktu to darīt.