Tēja ar ābolu sapni.
« previous entry | next entry »
Jun. 12th, 2008 | 06:23 pm
Es uzkāpju pa trepēm un apsēžos, lai padomātu par Tevi. Es zinu, man visi saka, ka Tu mani necieni, slikti izturies pret mani, bet man negribas tam ticēt. Es lēnām Tevi šķetinu, visu savu iekšējo kamolu tinu vaļā, lai laistu tevi vaļā pa centimetram, pa decimetram vai pat collai. Katra diena ir vieglāka un smagāka reizē, jo pat domās pie Tevis glābties, bija tik droši, pazīstami. Tad nu sēžu, dzeru tēju, kožu pirkstos un radinu sevi pie domas, ka es varētu ļaut kādam citam ieņemt "Tu" vietu ar labākiem rezultātiem. Viss taču sapinies pats sevī kā vecs tīkls.