Galvā spuldzīte mirgo un ārā šalc vējš rožukrūmā.

« previous entry | next entry »
Feb. 29th, 2008 | 03:33 pm

Cik aukstas reizēm pašai savas rokas, cik skumjš savs skatiens, cik apnikusi sava vientulība. Gribu apskāvienos, gribu pacelties spārnos, gribu Tev noskūpstīt. Pavisam reizēm vēl man gribētos citu dzīvi, jo šī pārāk pilna ar viskiju.

links | noglāsti | Add to Memories


Comments {0}