Vakaros vāveres skraida pa pretējās mājas žogu.
« previous entry | next entry »
Oct. 18th, 2007 | 11:39 pm
Es ilgojos kā mazliet slima govs pēc Tevis. Istaba tukša, gultā vakuums, bet prātā atbalsojas atmiņas. Pieskarties, mīlēties, dejot, lai tikai sajuktu prātā, lai gulētu zem dūnu segas ar laimīgu smaidu, skatoties kā Tu aizmiedz. Kaut mēs varētu vienkārši nākt viens otram pretī un smaidīt kā hipiji, kas nupat veselīgi sapīpējušies marihuānu. Nu vismaz biežāk nekā mēs to daram tagad..