Iekožu lūpā un valdos.
« previous entry | next entry »
Dec. 27th, 2006 | 11:04 am
Gribas sevi sabārt, ielikt kaktā nokaunēties, cik ātri es tieku vaļā no sajūtām. Es biju gatava domāt par Tevi stundām, sapņot par Tevi, smaidīt, bet Tu ņem un aizmūc no manas sirds. Atmiņā palicis tikai Tavs smaids un balss, dažas frāzes. Ak, mana mūžīgā brīvība, reizēm valdos, lai tevi nenolādētu!
(no subject)
from: anonymous
date: Dec. 30th, 2006 - 07:51 pm
links
reply