Dina - Neesošas sniegpārslas saldē ausis.

Es atkal jūtu Tavas rokas. Šķiet, man nebūs miera, pirms Tu nenoglāstīsi man vaigu, varbūt, lai samierinātos, bet ne, lai salabtu. Prāts skurbst no apjausmas par gaidāmo brīvības vilni, no apziņas, ka ķermenis metīsies virpulī, lai nebūtu izsalcis un nebūs Tevis. Tu būsi jau jauns Tu kādai citai un man būs pavisam cits, es viņu uzrunāšu uz Tu un neviens nesapratīs, kam pieder mana kaisle vai skumjas. Neviens nezinās, kurš dāvā man prieku, kurš mīt manos sapņos, kuras rokas skauj manus gurnus pa vakariem, bet kuras no rītiem.