Aizlauzta nakts pašā plaukumā, bet Tu mani atradi.
« previous entry | next entry »
Aug. 22nd, 2006 | 02:28 pm
Kad Tu mani atradi, tad mēs runājām un tas nāca tik nedabiski viegli un godīgi. Es - ilggadēja profesionālā mele - es teicu visu kā ir un pat bez piespiešanās. No viskija es laikam esmu tikusi vaļā, vismaz ikdienā, bet tas jau vēl neko nenozīmē - ir atklāta Mēriju burvība. Izlasījām ziņas, uzrakstījām, pasmējāmies un mēs mīlējāmies un mīlējāmies, un mīlējāmies tā mierīgi, palēnām, nesteidzoties, līdz es sajuku prātā un parāvu Tevi virpulī. Ļauj pasapņot, mīļais, ļauj pasapņot nogurušai sirdij.