Dina - Līdz plūdiem vēl jāizdzīvo.

Zem mana spārna Tu biji paslēpies, zem manas plaukstas glāsta patvēries. Aiz mīļiem vārdiem lūpas kaisa ik reizes, kad tikāmies, bet Tev vienmēr bija cita. Asaras uz amariļļa ziediem, uz grāmatas, spilvenā, bet arī tas jau ir garām. Tev atkal ir cita un šoreiz Tu gribot viņu uz mūžu. Es Tevi laikam atpakaļ neņemtu vairs, laidīšu taureņus skriet.
Te nu es mulstu, cik mana dzīve ir krāšņa, jo ik pa pāris ierakstiem jau ir atkal cits.. Tu. Bet Tev ir cita.