My LiveJournal

1) 4 sek.
2) Pirms 16 gadiem apsvēru domu aizbraukt uz Sīriju, bet, dažādu iemeslu dēļ, toreiz nolēmu labāk transsibīrijas ekspresī šķērsot krieviju. Kopš 2011. gada šo izvēli vienmēr biju nožēlojis un likās, ka nekad vairs nebūs man iespējas pabūt Aleppo un/vai Damaskā. Kopš šodienas cerība ir atgriezusies. Es pat teiktu - pārliecība.

Kā jūs komunicējat ar psihopātiem? Es līdz šim runāju ar viņiem normāli, tāpat kā ar jebkuru cilvi, bet pēdējā laikā mani tas nomāc, jo ļoti izsūc no manis dzīves enerģiju un spēku, jo jāuzklausa viņu problēmas un domas, bet manos padomos un ieteikumos šie cilvēki neieklausās, jo tie līdz galam neiekļaujas viņu delūzijās. Es nezinu kā lai turpina, tāpēc lūdzu jums padomu mīļie cibiņi

izrādās es jau pērno gadu esmu raksturojusi ar šo vārdu. ko tad lai saka par 2024?

Tokija pāriet uz 4 dienu darba nedēļu un ir attapusies, ka bērni nedzimst, jo sieviešu iespējas noturēties darba tirgū pēc bērna vai ar bērnu ir vnk nereālas (un kā būtu apsvērt ieviest alimentus, Japāna, lai viņas var aiziet no vardarbīgiem bērnu tēviem, automātiski neiekrītot nabadzības bedrē?)

"to review work styles flexibly to ensure that women do not have to sacrifice their careers due to life events such as childbirth or child-rearing"

Āgenskalna bietes

nedēļas hailaiti:
* ļoti iespaidīga oksitocīna deva;
* iesniedzām Interreg;
* biju uz Latvijas tūrisma forumu. bija garšīgi snacki un dažas intrsantas lekcijas. publika - lielākā daļa sievietes, no kurām liela daļa gaišmatainas un diezgan daudzām telefoniem ir uzlikts, ka tad, kad zvana vai nāk ziņas, tad midžinās gaisma. diezgan neizturami;
* KVFR Love is a stranger. vispār man patika, bet tur ir baigais kokteilis no visādām vecām kvfr izrādēm (tai skaitā Vecmāmiņu valsts dekorācija) un visai maz kā jauna. es biju priecīga un labi pavadīju laiku, bet kvfr liekas tāds saguris. Reinis un karaokes sadaļa gan bija ļoti kruti. pēc izrādes atbraucām ar bij.vīru mājās, kurinājām plītu, dzērām alu un līdz 3 naktī klausījāmies Noru Bumbieri;
* biju atkal uz VM treniņu ar savu zirdziņu. viņš ir akumulējis daudz enerģijas un nogarlaikojies. smērēja mani pa manēžas sienām un leca kā traks. bet kruti, es nesūdzos. pēc tam viņam bija masāža pie iepriekš vēl nemēģinātas masieres. likās labi strādā (es ļoti pārsalu, jo masāža bija apm 2h, bet mans zirgs bija otrais rindā, so es salu 4h). man arī prieks par lietām, ko viņa teica - ka nedotu manam zirgam vairāk par 15 (viņam ir 22), ka viņš ir ļoti labā kondīcijā, ar veselīgu kažoku un overall arī fiziskā forma nav slikta - ņemot vērā, to, ka nesen bija trauma un miera periods. protams, muguras muskuļi ir sūdīgi un jākačā. sadeva statiskos vingrinājumus (principā jāšūpo zirgs uz visām pusēm). un ieteica katru dienu, kad nejāju, viņu stundu staidzināt pie rokas. mhm, labprāt, tikai kā - vēl šajā tumsas laikā;
* zirgi beidzot pārvācās pie mājas. līdz šim vēl tusēja pa ganiem (kas labi, jo vairāk kustību). protams, ēdot sienu;
* pēdējās dienās daudz guļu. gan naktīs, gan pa dienām. tas ir ļoti patīkami. man šogad vispār nav labi gājis ar gulēšanu. es gribu gulēt biežāk;
* jobainais kailsals;
* Gruzija;
* Sīrija;
* nākamnedēļ būs daļēji fiktīvs atvaļinājums.

Esmu teikusi to jau iepriekš, bet nekas nav mainījies - es joprojām vēlos, lai manās bērēs dzied Nora Bumbiere.