Nu bet protams, ka nekur nav paradīze, tas jau skaidrs, bet tomēr ir iespējas un nav jāatver ziedojumu tālrunis ģimenēm, kurām nav ko ēst (ēst!) krīzes laikā. Ko tad te darīs valdība, kad, piemēram, kāda liela nelaime notiks? plūdi? Vaidēs, ka nav naudas, bet turpinās veco dziesmu valsts pārvaldē un savās kabatās?
Te viss ir nestabils un cilvēks nezina, ar ko rēķināties rīt vai pēc gada. Sēdi mēnešiem bez darba un lasi tukšās pudeles. Tāda bezcerība. Nu jau ne tikai lauku sādžās, bet arī Rīgā. Man jau liekas, ka šo visvairāk izjūt tieši ģimenes ar bērniem, nu vienkārši hana. Slimnīcas taisa ciet, skolas slēdz... visa tā kopējā noskaņa un situācija ir vnk pi**** :D
Ir jau cilvēki, kuriem viss šis šķiet normāli, tā izdzīvošanas spēle, man vairs ne :) Kad izbrauc un paskaties, kā cilvēki dzīvo citās valstīs, un nevis emigranti, kas nelegāli kaut kur uzturās un dzīvo teltīs un saņem pabalstus, bet parastie ieziemieši, tad atpakaļ negribas kāju te spert.