Apbrīnoju, jo pati tāda neesmu un tādēļ grūti saprast tos cilvēkus ar tiem Viedokļiem - tos, kuri savus V nevis patur pie sevis (vai dienasgrāmatai, vai muļļāt sev, vai parunāt ar debesīm), bet mēģina tev masīvi acīs iegrūzt. Kas tas tāds ir? Ja indivīds ir laimīgs un apmierināts, viņam nekad dzīvē nav ne domas, ne vajadzības kaut ko kādam bāzt acīs. Viņš visam smaida un varbūt tikai vēlēsies palīdzēt, ja kāds palūgs. Ja indivīds ir laimīgs, viņš dzīvo nost ar smaidu līdz ausīm. Bet, redz, kādam tādi smaidīgie baigi vajag pabakstīt! Kas tie par Viedokļiem attiecībā uz māju sajūtu, wtf, ko ņemies? Dzīvo savās mājās un adresēs laimīgi un cepuri kuldams. Es taču lieku mieru? Lieku. Tad priekš kam pēkšņi no debesīm kaut kāds Viedoklis? Nepatīku es? Ej aitās! Nepatīk, ko daru, elpoju, saku? Vēlreiz tas pats! Ko tāda interese, ko tāda ņemtne, ko tāda aktīva Viedokļu paušana? Pašam dzīve draņķīga? Vienīgais izskaidrojums - attiecībā uz visiem, kam tie Viedokļi skaļi jāpauž un ar kaut kādiem nesaprotamiem uzsvariem. Ej smalkā solī pie visiem iespējamiem smadzeņu ārstiem. Jo tava problēma esi tu pats, nevis jebkurš cits. |