Mūsdienu zinātniskie pētījumi liecina, ka zvēraudzētavās nav iespējams audzēt savvaļas dzīvniekus — lapsas, ūdeles un šinšillas —, nesagādājot viņiem nopietnas fiziskās un psihiskās veselības problēmas. Zvēraudzētavās dzīvnieki tiek audzēti ļoti šauros drāšu sprostos. Savvaļā ūdeles dzīvo savrupi plašā teritorijā pie ūdenstilpēm, lielu dzīves daļu pavadot ūdenī. Lapsas veido sociālas grupas, aktīvi pārvietojas un rok alas. Zvēraudzētavās šīs un citas instinktīvās uzvedības iespējas ir liegtas, radot dzīvniekos hronisku stresu, kas pielīdzināms dzīvnieku turēšanai badā un pēc laika pāraug nopietnos psihes un uzvedības traucējumos. Tas neatbilst Dzīvnieku aizsardzības likuma prasībai nodrošināt dzīvnieku fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības. Sprostu šaurībā dzīvnieki neizbēgami ir pakļauti mokpilnai eksistencei, kas tiek izbeigta jau pirmsreproduktīvā vecumā — ūdeles nosmacē gāzes kamerā, bet lapsas nosit ar strāvu, ievietojot vienu vada galu dzīvnieka mutē, bet otru — anālajā atverē.
Jāveic likuma grozījumi, nosakot pilnīgu kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā.
Kā rāda ārvalstu pieredze — vienīgā iespēja izturēties humāni pret lapsām, ūdelēm un citiem tā sauktajiem “kažokzvēriem”, ir neaudzēt viņus vispār. Sabiedrībai uzzinot patiesību par dzīvnieku turēšanas apstākļiem audzētavās, nozares popularitāte strauji krīt. Pieņemot likuma grozījumus, Latvija pievienosies to civilizēto valstu pulkam, kur šāda nežēlība pret dzīvniekiem ir aizliegta. No nevajadzīga kaitējuma ik gadu tiks pasargātas ap 300 000 ūdeļu, 9000 lapsu un 3000 šinšillu. Sabiedrība rīkosies saskaņā ar mūsdienīgām dzīvnieku aizsardzības nostādnēm un savu morālo intuīciju. Tas ne tikai vairos izpratni par dzīvnieku tiesībām, bet arī humānu attieksmi un iejūtību citās dzīves jomās, kas nepieciešams ikvienai ētiski tālredzīgai sabiedrībai. Paraksties, lai palīdzētu izbeigt šo nežēlību!
http://manabalss.lv/i/477
http://www.dzivniekubriviba.lv/
