Tā ir kā raibs un skaists, bet tai pat laikā trausls un maigs taurenis, kas vēja nests, lido arvien augstāk un tuvāk zilajām, cerību pilnajām debesīm. Tas lido pretī zvaigznēm, lai vienā no tām iedegtu mīlestības kvēlo liesmu, kas degtu mūžīgi.
Taureņa košos spārniņus ar krāsām piepilda divi mīloši cilvēki, kas viens otru atraduši plašajā pasaulē un iemīlējuši no visas sirds. Vien ar savām sajūtām tie saraibina taurenīša spārniņus un iekrāso tos pēc savas vēlmes. Ar prieka pilnajiem brīžiem tie ielej dzeltenus krāsu pleķīšus, bet ar laimi, ievij zeltainus pavedienus, kas spoži atstarojas siltajā saulē. Mīlestība kā tumši sarkanas asinis iesitas tauriņa dzīslās un padara tā lidojumu pretī zvaigznēm vieglāku. Pa reizei tauriņa spārnos atrodas arī kāds piķa melns pleķītis, kas ar sāļu asaru pērli iebiris spārniņos. Cerības kā zili un violeti vizbulīšu ziediņi plaukst, bet sapņi kā sidrabainas sniegpārsliņas iesnieg tauriņa spārnos. Kā burvji brīnumainus darbus dara, tā divi mīlētāji reiz košāku un mīļāku dara šo pasauli.
Lai ikvienam ir savs dvēseles radinieks ar kuru kopā skaistu un krāsainu taureni var pie zvaigznēm palaist!
(atrasts internetos)