Nogurums no t.s. izpārdošanām Rīgā. Par lupatām un apaviem nemaz nesākšu. Ja džinsi 30ls ($50 ?!, pirkti par $10 un mazāk) un zābaki 70-90ls ($120-150, kamēr pati savām rokām esmu pirkusi par $5) te skaitās nocenoti, tad es esmu Madonna ierāmētā gleznā. Kaut kādas štrunta blūzes un svārki par padsmit latiem, absolūti zemas kvalitātes lupatas - citu nosaukumu tam neatrodu. Kas civilizētā pasaulē tiek pārdots par pāris naudām, te ir vērtība. Kāpēc? Lika padomāt, ne... Ne velti saka - nabagi iepirksies ar uzcenojumu tepat Rīgā, bet bagātie brauks uz tuvējām valstīm šopingā. Tad nu slaucam nabagus! Bet nu arī pārtika jāsāk iepirkt ar aizturi. Nerunājot par vietējo ražotāju iepakojumiem un tilpuma samazināšanu, nu jau jāķeras pie pašu lielveikalu darinājumiem. Nu un kāda ideja ir siļķes kažokā atlaidei, ja siļķes vietā ietapināti āboli, un viss kopumā negaršo pēc cerētā? Klients kļūs kāds? Apmierināts? Neko neizdarīs? Nav kur sprukt ideja? Kā man besī šitā bezkaunība! Varētu padomāt, ka Latvija joprojām ir kaut kāds civilizācijas neapdzīvots nostūris un te dzīvo garīgi atpalikuši mērkaķi. Nu un, ja ražotājiem un kalpotājiem tā šķiet, tad man vēl jo vairāk ir kauns. Screw you, iebāžiet savas biznesa idejas un naudas pelnīšanas projektus, ir jau te grūti, bet nu ne jau cilvēku smadzenēm. |