| |
| |
|
Zinu scenāriju jau iepriekš. Davedīšu sevi tūlīt tik tālu, ka asaras pa gaisiem, un lādēšu dzīvi, kas ar savu resnu pēcpusi uzsēdusies man tieši virsū. Pēcāk par visu nospļaušos, atmetīšu visam ar roku, pasūtīšu kuda po daļše (nu, ne jau dzīvi, protams!) un lepni dzīvošu tālāk. Būs kā būs... Un būs labi. |
|