Maija dzejolis (c)Vācietis
Ar visu tavu novēloto maiju,
gandrīz ar ledus sniegpulksteņiem rūtis,
es tomēr gribu tavu maigumu
ar visu gribēšanu,
cik var būt.
Jo mums bez viena otram nepastāvēt,
cits nevar dot,
ko mums viens otram dot, -
tā izlēmušas dzīvība un nāve,
nevienam piekrišanu neprasot.
Tu dzirdi manu pulsu
un es - tavu,
viens otrā varavīksnes galus met,
un tu nāc
atdzīvināt manu pļavu
un pati tajā pļavā
uzziedēt.