Šodien paklausījos Girl in Red, kas izrādās sapņains guļamistabas pops ar ļoti sapfisku ievirzi, aš sagribējās, lai man atkal būtu kaut kādi mazpadsmit, jo manā laikā eksistēja tikai tatuškas un Zemfira, un mūziku nācās pirkt Centrāltirgū, rakstīt kasetēs vai kačāt no DC++ un rakstīt diskos, kurus magnetofons pēc tam spļāva atpakaļ, taču kaut kā mēs tomēr kūlāmies pa dzīvi ar visu savu sūdīgo mūziku, lai pēc gadiem varētu nākt jaunie un sarakstīt to, ko mēs viņu vecumā savulaik gribējām.