es nezinu, par ko man tā, bet sapnī bija divmetrīgs zinātnieks, kuram no dažādām ķermeņa vietām auga papildus bērnu ķermeņu daļas, un viņš citus mazus bērnus sildīja dažādās zupās, lai no viņiem iegūtu taukus un kaut kādas "esences", un es biju bērns, kuram viņš to visu demonstrēja apmēram ar tādu domu - skat, cik tas viss ir brīnišķīgi un noderīgi, nebūs tik traki, tūlīt tu arī pievienosies kādai no bērnu zupām.
tad es ātri izdomāju, ka oh well I should nope the fuck outta here, un izmetos pa durvīm, tad sāku skriet lejā pa kāpnēm, lecot uzreiz pa kādiem septiņiem pakāpieniem, un es visu laiku sapnī domāju - un ja nu es esmu tagad kādā deviņdesmit astotajā stāvā un man vēl ilgi, ilgi šitā jāskrien?