Darbiņš šovakar sarīkoja online prāta spēles, kurās es izkaroju trešo vietu 40 dalībnieku konkurencē (kaut es visu spētu atcerēties tik labi kā memes, dziesmu tekstus, 20+ gadus vecas TV reklāmas un citus mazsvarīgus sūdus), taču tam dopamīna vilnim, kas pēkšņi nogāzās pār maniem sen izkaltušajiem receptoriem, maz kas varētu līdzināties, varbūt vienīgi sekss vai heroīns, vēl es visu pagājušo nakti nosēdēju pie tulkojuma un man pēc tiesas un taisnības pienāktos gulēt un sapņot par saviem nākamajiem cibas ierakstiem, taču izskatās, ka es palikšu nomodā vēl vienu nakti un turpināšu no ikviena leņķa apžļembāt savu triviālo sasniegumu, līdz tas nolobīsies no kauliem, zaudēs visas savas īpašības un pat man no tā kļūs pretīgi.

no zoloftiņa uz prozaciņu
saulainu taciņu